Latvijas labie piemēri ūdens atkārtotai izmantošanai
Pašlaik Latvijā pretēji citām Eiropas valstīm, ūdens resursi ir salīdzinoši pietiekamā daudzumā, tomēr ir maldīgs priekšstats, ka nav nepieciešams tos izmantot atkārtoti. Ūdens atkārtotai izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, kas var nodrošināt resursu, enerģijas un finansiālos ietaupījumus. Piemēram, ar dzeramo ūdeni, kura sagatavošanā ir patērēts darbs un resursi, nav lietderīgi mazgāt mašīnas, laistīt dārzu vai to izmantot kanalizācijai. Tā vietā var izmantot lietus ūdeni.
Ūdens resursu ilgtspējīga apsaimniekošana ir svarīgs jautājums arī klimata mainības kontekstā, jo viena no pašreiz vērojamām klimata pārmaiņām ir sausums un ūdens trūkums, kas jau ir skāris Eiropu, un nākotnē var arvien vairāk apdraudēt arī dažādas Latvijas tautsaimniecības nozares. Lai veicinātu efektīvu ūdens pārvaldību, atkārtoti izmantojot ūdeni, Latvijā tiek īstenots Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas projekts AQUARES (PGI05592) jeb “Ūdens atkārtotas izmantošanas politikas sekmēšana resursu ziņā efektīviem Eiropas reģioniem”, kas veic izpēti ūdens atkārtotas izmantošanas jomā un apkopo gan Latvijā, gan citviet Eiropā jau esošos labās prakses piemērus atkārtotai ūdens izmantošanai.
Kā labas prakses īstenotāju ūdens atkārtotā izmantošanā Latvijā jāmin Latvijas autoceļu uzturētāju, kas lietus ūdeni atkārtoti izmanto automašīnu mazgāšanai. Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas sezonā veic ceļu kaisīšanu ar sāli un smilti, bet vasarā atjauno grants ceļus. Darbam izmantotās automašīnas ir regulāri jāmazgā. Organizācija kā risinājumu ūdens taupīšanai 2012. gadā filiāles teritorijā Kandavā ir uzstādījusi lietus ūdens attīrīšanas staciju, kas savākto lietus ūdeni izmanto automašīnu mazgāšanai, savukārt attīrītā ūdens procesā uzkrātās smiltis ziemas sezonā izmanto ceļu kaisīšanai.
Lietus ūdens atkārtota izmantošana automašīnu mazgāšanā ir ne tikai videi draudzīgāka, bet arī nodrošina ekonomisku pienesumu. Aprēķināts, ka organizācijas dzeramā ūdens ietaupījumi sešu gadu periodā ir vairāki tūkstoši eiro. Pirms lietus ūdens attīrīšanas iekārtas uzstādīšanas, automašīnu mazgāšanai tika izmantots dzeramais ūdens. Savukārt netīrais ūdens tika novadīts kanalizācijā un nonāca apkārtējā vidē.
Efektīvi vides risinājumi ūdens resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai veiksmīgi ieviešami arī pilsētvidē. Piemēram, Rīgas pilsētas Skanstes apkārtnē plānots ieviest zaļi-zilo infrastruktūru (green- blue infrastructure) jeb rast tādus risinājumus, kas pilsētvidē uzlabo vides apsaimniekošanas apstākļus, ir maksimāli draudzīgi ekosistēmai, kā arī ir ekonomiski izdevīgi un uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti. Tas nozīmē ūdens krātuvju, kanālu u.c. izveidi un atjaunošanu, nevis dārgu lietus ūdens attīrīšanas iekārtu un lietus kanalizācijas kolektoru celtniecību. Izstrādātais kanālu un dīķu kaskādes sistēmas plāns piedāvā vairākas priekšrocības: lietus ūdens noteces samazināšanu pirms novadīšanas kanalizācijas tīklā, gruntsūdeņu attīrīšanu, lietus ūdens attīrīšanu, ainavisku funkciju un vietu sniega uzglabāšanai ziemā. Uzkrāto ūdeni paredzēts izmantot mikroklimata regulēšanai, kā arī ugunsdzēsībai un apstādījumu laistīšanai.
Projekts AQUARES “Ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas politikas sekmēšana resursu efektīvos Eiropas reģionos” (PGI05592) tiek ieviests Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas ietvaros ar Eiropas Savienības reģionālā attīstības fonda finansiālu atbalstu.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības Interreg programmas finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild tās autors, un tās saturs nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības Interreg programmas oficiālo nostāju.
Seko AQUARES projekta aktivitātēm:
www.interregeurope.eu/aquares/
linkedin.com/in/projectAQUARES
