Warning: Undefined variable $pageID in /home/www/wp-content/themes/Baltijas krasti/functions.php on line 235
Projekta ietvaros tiek veikta kūdrāju inventarizācija
2016. gadā Biedrības Baltijas krasti mitrāju eksperte Māra Pakalne un Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperte Laura Grīnberga dabā apsekoja 28 teritorijas, kur kūdras lauku platība pārsniedz 10 000 ha. Kūdrāju inventarizācijas gaitā veikti veģetācijas apraksti un atzīmēts kūdrāja tips, grāvju sistēmu klātbūtne, izvērtēti mitruma apstākļi kūdras laukos, kā arī noteiktas sastopamās augu sugas. Apsekoti kūdras lauki, kuros kūdras ieguve pārtraukta dažādos laikos, – jau 40 gadus atpakaļ un pavisam nesen. Atsevišķās vietās pēc kūdras ieguves ir izveidojušies dīķi (Seda), vai arī niedru audzes (Melnā ezera purvs).
Apsekotajās teritorijās izvērtētas kūdras lauku renaturalizācijas vai rekultivācijas iespējas. Galvenie faktori, kuri nosaka kūdrāja renaturalizācijas iespējas, ir ūdens līmenis un kūdras slāņa biezums. Ja ir pietiekami mitruma apstākļi, var novērot sfagnu un citu purva augu ieviešanos. Sfagnu ieviešanās kūdras laukos pēc kūdras ieguves konstatēta Vārnēnu purvā, Ķemeru purvā un Salaspils purvā. Zāļu un pārejas purva sugas ieviešas kūdras laukos Melnā ezera purva dabas liegumā, kas pēc izcelšanās ir Cenas tīreļa sastāvdaļa, kurš pirms kūdras ieguves bija viens no lielākajiem purviem Latvijā. Vienas teritorijas (purva) kūdras laukos var novērot atšķirīgas augāja veidošanās stadijas. Kūdras lauku zemākajās vietās, kur ir vairāk vai mazāk pastāvīgs mitruma režīms, sāk ieviesties sfagnu sugas un spilves, kas ir galvenie kūdras veidotāji (Lielsalas purva kūdras laukos). Ja kūdras lauki ir sausi, sugu sastāvs ir niecīgs un aug galvenokārt spilves, virši, bērzs un priede.
Kūdrāju inventarizācijas rezultātā izdalītas projekta izmēģinājumu teritorijas, kurās tiks izmēģinātas dažādas rekultivācijas pieejas. Purvam raksturīgās veģetācijas atjaunošana, regulējot hidroloģisko režīmu, tiek plānota kūdras laukos pie Lielā Ķemeru tīreļa Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Kaigu purvā tiks pētītas rekultivācijas iespējas audzējot lielogu mellenes, kā arī veidojot bērzu un melnalkšņu stādījumus.
Kūdrāju inventerizācija tiek veikta projekta „Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103/ ietvaros
M.Pakalne