Purviem ir būtiska nozīme dabā, tie uzskatāmi par dabas infrastruktūras mezgliem – veic ūdens aprites regulāciju, kā arī no atmosfēras piesaista siltumnīcefekta gāzes – oglekļa dioksīdu – un darbojas kā milzīga oglekļa krātuve, tādējādi iesaistoties klimata regulācijā. Saimnieciskās darbības rezultātā (lauksaimniecība, mežsaimniecība vai kūdras ieguve) palielinās siltumnīcefekta gāzu emisijas no augsnes apsaimniekotajos kūdrājos, tādējādi ietekmējot klimatu. E-ziņotājā apsaimniekoti kūdrāji apskatīti tieši ietekmes uz klimata pārmaiņām kontekstā.

LIFE REstore novērtējumā par kūdras ieguves rezultātā ietekmētu kūdrāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu tiek sabalansēti trīs aspekti:

• vērtējums par kūdrāju ietekmi uz klimatu – veikti siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi divu gadu periodā dažādi apsaimniekotos kūdrājos visā Latvijā un izstrādāti nacionālie siltumnīcefekta gāzu emisiju faktori;
• ekosistēmu pakalpojumu novērtējums, ietverot arī bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas aspektus;
• potenciāls tautsaimniecībai – Latvijas apstākļiem piemēroto kūdras ieguves ietekmēto teritoriju rekultivācijas veidu aprakstos ietverti finanšu un ekonomiskie ieguvumi.

Kā norāda Andis Lazdiņš, LIFE REstore eksperts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks: “LIFE REstore izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ir ārkārtīgi svarīgi, jo mūsu klimata reģionā (Baltijas valstis, Baltkrievija, Krievijas ziemeļrietumi) līdz šim nebija nekādu datu par SEG emisijām no dažāda veida meliorētām teritorijām, tāpēc LIFE REstore rezultāti pirmo reizi sniedz objektīvu priekšstatu par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskām augsnēm un nākotnē kalpos par zināšanu kodolu, ap kuru grupēsies citās valstīs iegūstamie dati, veidojot salīdzināmu un plašā reģionā pielietojamu emisiju uzskaites sistēmu organiskām augsnēm. Mēs ceram, ka LIFE REstore rezultāti kalpos par iedvesmas avotu un svarīgu argumentu, lai arī kaimiņvalstīs veiktu šādus pētījumus, jo LIFE REstore skaitliski pamato būtisku atšķirību starp reālo situāciju un starptautiskām vadlīnijām.”