Skatāma īsfilma “Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana – palīgs pašvaldību plānošanā”
Īsfilma “Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana – palīgs pašvaldību plānošanā” ietver ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas procesa soļu izklāstu un ilustratīvi skaidro ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanas vietu un lomu pašvaldību teritoriju plānošanā.
Filma ir skatāma latviešu valodā un arī ar subtitriem angļu valodā.
Filma latviešu valodā
Filma ar angļu valodas subtitriem
Tāpat kā iepriekšējās divas arī šo filmu veidojusi pieredzējusī vides filmu kompānija „ELM MEDIA”, kas līdz šim uzņēmusi tādas filmas kā Purvu noslēpumi (2013), Pieci stāsti par dabu (2009), Palu zeme Dviete (2016), īsfilmu ciklu Latvijas daba (2013) un filmas par Latvijas nacionālajiem parkiem (2015).
Projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” ietvaros kopumā tapušas 3 īsfilmas par ekosistēmu pakalpojumu tēmu.
Lasīt tālāk »
Ķemeru Nacionālā parka bijušajos kūdras izstrādes laukos, kas uzskatāma par degradēta kūdrāja teritoriju, 18. maijā ar 62 talcinieku palīdzību sastādīti vairāk nekā 2200 kg sfagnu sūnu apmēram 4500 m2 platībā. Sfagnu sūnu stādīšana tik lielā teritorijā Latvijā norisinājās pirmo reizi – to projekta LIFE REstore ietvaros īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību “Baltijas krasti”.
Foto galerija: Sfagnu sūnu stādīšana Lielajā Ķemeru tīrelī:18.05.2018.: https://goo.gl/DdeqFa
Foto galerija: Sfagnu sūnu ievākšana Drabiņu purvā 17.05.2018.: goo.gl/4vSmbR
Sfagnu sūnu stādīšana ļaus pārbaudīt, vai iespējama purvam raksturīgās veģetācijas atjaunošanās teritorijā pēc kūdras izstrādes, kā arī zinātniskā eksperimentā noteikt efektīvāko sfagnu stādīšanas veidu,
Lasīt tālāk »
Foto: E.Zaķe-Kļaviņa, 02.05.2018.
Pumpuru vidusskolas skolēni talkas laikā atjaunojuši kāpas Jaunķemeros 200 metru garumā.
Pavasaris ir tradicionāls talku laiks Latvijā. Arī projekts “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” katru gadu rīko talku kādā no savām pilotteritorijām. Šogad bija kārta Jaunķemeriem, kur sadarbojoties ar Jūrmalas pilsētas domi un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālo administrāciju, talkot aicinājām Pumpuru vidusskolas 10. klašu skolēnus.
Kopīgiem spēkiem izveidoti kārklu pinumi 70 metru kopgarumā, kuru loma ir ne vien aizturēt vēja pārpūstās smiltis, bet arī virzīt apmeklētājus tā, lai kāpas spētu sekmīgi atjaunoties un tās mazāk izbradātu.
Savukārt 200 metru garā kāpu joslā izvākta ļoti agresīvā svešzemju augu suga krokainā roze Rosa Rugosa, kas šeit pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām ieviesās jau 20.
Lasīt tālāk »
Vakarbuļļu pļavā šī gada 26.aprīlī kuplā skaitā tikās eksperti, lai kopīgi vienotos par pļavas atjaunošanas darbiem LIFE CoHaBit projekta ietvaros.
Tika pārstāvētas tādas institūcijas kā Dabas aizsardzības pārvalde, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Mājokļu un Vides departaments, Carnikavas novada pašvaldība, biedrība “Baltijas krasti” un jaunā dabas aizsardzības plāna DP “Piejūra” izstrādātaji nodibinājums “Latvijas Dabas fonds”.
Pļavas atjaunošanas galvenais mērķis ir uzlabot biotopa struktūru un ekoloģiskās funkcijas, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus raksturīgajām augu un dzīvnieku sugām. Plānots veikt tādus darbus kā pļaušana, kūlas nogrābšana, atklātu augsnes laukumu veidošana un krūmu izvākšana. Pļava ir nozīmīga dzīvotne jumstiņu gladiolai, zemeņu āboliņam, jūrmalas armērijai, purva zirdzenei un citiem augiem, kā arī kukaiņu un putnu dzīvesvietām. Piejūras pļavas ir ļoti reta un apdraudēta dzīvotne,
Lasīt tālāk »
LIFE REstore eksperti apsekojuši Drabiņu purvu, kur tiks iegūts stādāmais materiāls – sfagnu sūnas un purva augi – lai projekta izmēģinājumu teritorijā – bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī – īstenotu renaturalizācijas scenāriju ar sfagnu stādīšanu.
Drabiņu purvā sadarbībā ar SIA “Laflora” tiks iegūtas īpašās sfagnu sūnas – iesarkanais, brūnais un Magelāna sfagns, kā arī purva augu stādi, lai veiktu to reintrodukciju bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī, kur gadu desmitiem neatjaunojas dabiska purva veģetācija.
Ķemeru tīreļa izmēģinājumu teritorijā LIFE REstore stādīs dažādu sugu sfagnus un citus purva augus dažādās kombinācijās vairākos laukumos ar mērķi zinātniskā eksperimentā noteikt efektīvāko sfagnu stādīšanas veidu, kuru varēs izmantot bijušajos kūdras izstrādes laukos arī citviet Latvijā. Sfagnu stādīšana tik plašā teritorijā Latvijā notiks pirmo reizi.
Lasīt tālāk »
Siguldā, Dabas aizsardzības pārvaldē, šī gada 20. aprīlī norisinājās Projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi uzraudzības grupas sanāksme. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas – Ilze Circene un Linda Teša, no Dabas aizsardzības pārvaldes – Inga Hoņavko, Everita Zaķe-Kļaviņa, Andris Širovs un Aigars Pikšens, no Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas – Līga Baumane, no Saulkrastu pašvaldības – Pauls Lielmanis, no biedrības “Baltijas vides forums” – Anda Ruskule un biedrības “Baltijas krasti” pārstāves – Aija Peršēvica, Elīna Konstantinova, Līga Brūniņa.
Sanāksmē tika pārrunāts projekta progress un aktualitātes, kā arī 2018. gada plānotie darbi.
Biedrības “Baltijas krasti” pārstāves – Aija Peršēvica, Elīna Konstantinova, Līga Brūniņa prezentēja projekta B2 rezultātus – Pilotteritoriju attīstības scenāriju izvērtējums, balstoties uz ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko novērtējumu –
Lasīt tālāk »
Iznācis LIFE REstore e-ziņotājs par projektā pētītajiem un izmēģinājumu teritorijās pārbaudāmajiem izstrādātu kūdras lauku rekultivācijas scenārijiem – kokaudžu, sfagnu sūnu un ogulāju stādījumiem, kā arī hidroloģiskā līmeņa stabilizāciju. E-ziņotājs pieejams – ŠEIT.
LIFE REstore mērķis ir sagatavot rekomendācijas izstrādātu kūdras lauku atkārtotas izmantošanas plānošanai, līdzsvarojot ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus.
Projekta ietvaros tiek analizēti visi Latvijas apstākļiem piemērotie degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi, to apraksti tiks iekļauti LIFE REstore rokasgrāmatā par degradētu kūdrāju atkārtotu izmantošanu, kas iznāks 2019. gada sākumā.
Lai pārbaudītu rekultivācijas scenāriju ieviešanu dzīvē, tādējādi ar praktisku pieredzi papildinot sagatavojamās rekomendācijas, kā arī, lai noteiktu to ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaiņām no kūdrājiem, vairāki no degradētu kūdrāju rekultivācijas scenārijiem ieviesti piecās projekta LIFE REstore izmēģinājumu teritorijās:
- Kaigu purvā – kokaudžu stādījumi;
Lasīt tālāk »
Biedrība “Baltijas krasti” – LIFE REstore lielākais pienesums ir rezultātu praktiskā pielietojamība
LIFE REstore projekta partneris – biedrība “Baltijas krasti” uzsver, – balstoties uz projekta izstrādāto degradētu kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas plānošanas atbalsta modeli, būs iespējams veikt skaidrus aprēķinus par konkrētas degradēta kūdrāja teritorijas vēlamāko attīstību, potenciālajām izmaksām scenārija ieviešanai un provizoriskajiem īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem.
Kāpēc svarīga starpnozaru sadarbība projekta ietvaros?
Kūdras ieguve, kā saimnieciskās darbības forma, negatīvi ietekmē dabīgā purva biotopu, tādējādi izraisot rezonansi starp vides aizsardzības, ekonomikas un kūdras ražošanas nozarēm. Vieni norāda uz pienesumu tautsaimniecības nozarei, otri iebilst pret degradēto ainavu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un noplicinātiem resursiem, citi – “apelē pie sirdsapziņas”. Informācijas un objektīvu datu trūkums neļauj veikt pārdomātu degradētu kūdrāju apsaimniekošanu Latvijā.
Lasīt tālāk »
Dabas parkā “Piejūra” no 2018. līdz 2020. gadam tiek atjaunota piekrastes pļava, kura aizaug ar krūmiem, un agresīviem augiem. Pļava tiek atjaunota, izcērtot krūmus, pļaujot lakstaugus un ierobežojot svešzemju sugu – Kanādas zeltgalvītes un puķu spriganes – izplatību.
Šobrīd ir uzsākti pirmie krūmu izciršanas darbi. Lai gan darbi tikko uzsākti, jau var novērtēt skaisto un atvērto ainavu, kas veidojas krūmāju vietā.
Daugavgrīvas austrumdaļā tiks atjaunotas pļavas, izcērtot krūmus un regulāri nopļaujot augstos lakstaugus, īpašu uzmanību pievēršot svešzemju augu sugām: Kanādas zeltgalvītei un puķu spriganei.
Šie ir tikai paši pirmie soļi, lai tiktu atjaunota Daugavgrīvas piekrastes pļava, priekšā vēl daudz darba – krūmu izvākšana, atkritumu savākšana, svešzemju sugu izvākšana un regulāra pļaušana.
Drīzumā tiks uzsākti arī Daugavgrīvas lagūnu atjaunošanas darbi!
Lasīt tālāk »
Šogad veiksim jūras aļģu sanesumu un to apsaimniekošanas izvērtēšanu Latvijas piekrastē
Piekrastē katru gadu tiek izskalots ievērojams daudzums jūras aļģes. Izskalotās aļģes veido sanesumu joslas, kā arī pārklāj piekrastes seklūdes daļas, kas var traucēt pludmales apmeklētājiem gan padarot ieiešanu jūrā nepatīkamu, gan ar nepatīkamo smaku. Līdz ar to aļģu sanesumi ietekmē gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu labsajūtu, kā arī tūrisma un saistīto nozaru attīstību piekrastē.
Lai cilvēks ar saimniecisko darbību nenodarītu kaitējumu dabai, visā piekrastē nevajadzētu atļaut jūras aļģes vākt, jo izskaloto jūras aļģu sanesumu joslas var veidot Eiropas Savienības nozīmes biotopu, kas ir nozīmīga dzīves vieta Latvijā reti sastopamām, īpaši aizsargājamām augu sugām, kā arī biotops ir barošanās vieta daudzām ūdensputnu sugām.
Līdz ar to,
Lasīt tālāk »
