Vakarbuļļu pļavā šī gada 26.aprīlī kuplā skaitā tikās eksperti, lai kopīgi vienotos par pļavas atjaunošanas darbiem LIFE CoHaBit projekta ietvaros.
Tika pārstāvētas tādas institūcijas kā Dabas aizsardzības pārvalde, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Mājokļu un Vides departaments, Carnikavas novada pašvaldība, biedrība “Baltijas krasti” un jaunā dabas aizsardzības plāna DP “Piejūra” izstrādātaji nodibinājums “Latvijas Dabas fonds”.
Pļavas atjaunošanas galvenais mērķis ir uzlabot biotopa struktūru un ekoloģiskās funkcijas, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus raksturīgajām augu un dzīvnieku sugām. Plānots veikt tādus darbus kā pļaušana, kūlas nogrābšana, atklātu augsnes laukumu veidošana un krūmu izvākšana. Pļava ir nozīmīga dzīvotne jumstiņu gladiolai, zemeņu āboliņam, jūrmalas armērijai, purva zirdzenei un citiem augiem, kā arī kukaiņu un putnu dzīvesvietām. Piejūras pļavas ir ļoti reta un apdraudēta dzīvotne,
Lasīt tālāk »
LIFE REstore eksperti apsekojuši Drabiņu purvu, kur tiks iegūts stādāmais materiāls – sfagnu sūnas un purva augi – lai projekta izmēģinājumu teritorijā – bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī – īstenotu renaturalizācijas scenāriju ar sfagnu stādīšanu.
Drabiņu purvā sadarbībā ar SIA “Laflora” tiks iegūtas īpašās sfagnu sūnas – iesarkanais, brūnais un Magelāna sfagns, kā arī purva augu stādi, lai veiktu to reintrodukciju bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī, kur gadu desmitiem neatjaunojas dabiska purva veģetācija.
Ķemeru tīreļa izmēģinājumu teritorijā LIFE REstore stādīs dažādu sugu sfagnus un citus purva augus dažādās kombinācijās vairākos laukumos ar mērķi zinātniskā eksperimentā noteikt efektīvāko sfagnu stādīšanas veidu, kuru varēs izmantot bijušajos kūdras izstrādes laukos arī citviet Latvijā. Sfagnu stādīšana tik plašā teritorijā Latvijā notiks pirmo reizi.
Lasīt tālāk »
Siguldā, Dabas aizsardzības pārvaldē, šī gada 20. aprīlī norisinājās Projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi uzraudzības grupas sanāksme. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas – Ilze Circene un Linda Teša, no Dabas aizsardzības pārvaldes – Inga Hoņavko, Everita Zaķe-Kļaviņa, Andris Širovs un Aigars Pikšens, no Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas – Līga Baumane, no Saulkrastu pašvaldības – Pauls Lielmanis, no biedrības “Baltijas vides forums” – Anda Ruskule un biedrības “Baltijas krasti” pārstāves – Aija Peršēvica, Elīna Konstantinova, Līga Brūniņa.
Sanāksmē tika pārrunāts projekta progress un aktualitātes, kā arī 2018. gada plānotie darbi.
Biedrības “Baltijas krasti” pārstāves – Aija Peršēvica, Elīna Konstantinova, Līga Brūniņa prezentēja projekta B2 rezultātus – Pilotteritoriju attīstības scenāriju izvērtējums, balstoties uz ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko novērtējumu –
Lasīt tālāk »
Iznācis LIFE REstore e-ziņotājs par projektā pētītajiem un izmēģinājumu teritorijās pārbaudāmajiem izstrādātu kūdras lauku rekultivācijas scenārijiem – kokaudžu, sfagnu sūnu un ogulāju stādījumiem, kā arī hidroloģiskā līmeņa stabilizāciju. E-ziņotājs pieejams – ŠEIT.
LIFE REstore mērķis ir sagatavot rekomendācijas izstrādātu kūdras lauku atkārtotas izmantošanas plānošanai, līdzsvarojot ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus.
Projekta ietvaros tiek analizēti visi Latvijas apstākļiem piemērotie degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi, to apraksti tiks iekļauti LIFE REstore rokasgrāmatā par degradētu kūdrāju atkārtotu izmantošanu, kas iznāks 2019. gada sākumā.
Lai pārbaudītu rekultivācijas scenāriju ieviešanu dzīvē, tādējādi ar praktisku pieredzi papildinot sagatavojamās rekomendācijas, kā arī, lai noteiktu to ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaiņām no kūdrājiem, vairāki no degradētu kūdrāju rekultivācijas scenārijiem ieviesti piecās projekta LIFE REstore izmēģinājumu teritorijās:
- Kaigu purvā – kokaudžu stādījumi;
Lasīt tālāk »
Biedrība “Baltijas krasti” – LIFE REstore lielākais pienesums ir rezultātu praktiskā pielietojamība
LIFE REstore projekta partneris – biedrība “Baltijas krasti” uzsver, – balstoties uz projekta izstrādāto degradētu kūdrāju ilgtspējīgas izmantošanas plānošanas atbalsta modeli, būs iespējams veikt skaidrus aprēķinus par konkrētas degradēta kūdrāja teritorijas vēlamāko attīstību, potenciālajām izmaksām scenārija ieviešanai un provizoriskajiem īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem.
Kāpēc svarīga starpnozaru sadarbība projekta ietvaros?
Kūdras ieguve, kā saimnieciskās darbības forma, negatīvi ietekmē dabīgā purva biotopu, tādējādi izraisot rezonansi starp vides aizsardzības, ekonomikas un kūdras ražošanas nozarēm. Vieni norāda uz pienesumu tautsaimniecības nozarei, otri iebilst pret degradēto ainavu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un noplicinātiem resursiem, citi – “apelē pie sirdsapziņas”. Informācijas un objektīvu datu trūkums neļauj veikt pārdomātu degradētu kūdrāju apsaimniekošanu Latvijā.
Lasīt tālāk »
Dabas parkā “Piejūra” no 2018. līdz 2020. gadam tiek atjaunota piekrastes pļava, kura aizaug ar krūmiem, un agresīviem augiem. Pļava tiek atjaunota, izcērtot krūmus, pļaujot lakstaugus un ierobežojot svešzemju sugu – Kanādas zeltgalvītes un puķu spriganes – izplatību.
Šobrīd ir uzsākti pirmie krūmu izciršanas darbi. Lai gan darbi tikko uzsākti, jau var novērtēt skaisto un atvērto ainavu, kas veidojas krūmāju vietā.
Daugavgrīvas austrumdaļā tiks atjaunotas pļavas, izcērtot krūmus un regulāri nopļaujot augstos lakstaugus, īpašu uzmanību pievēršot svešzemju augu sugām: Kanādas zeltgalvītei un puķu spriganei.
Šie ir tikai paši pirmie soļi, lai tiktu atjaunota Daugavgrīvas piekrastes pļava, priekšā vēl daudz darba – krūmu izvākšana, atkritumu savākšana, svešzemju sugu izvākšana un regulāra pļaušana.
Drīzumā tiks uzsākti arī Daugavgrīvas lagūnu atjaunošanas darbi!
Lasīt tālāk »
Šogad veiksim jūras aļģu sanesumu un to apsaimniekošanas izvērtēšanu Latvijas piekrastē
Piekrastē katru gadu tiek izskalots ievērojams daudzums jūras aļģes. Izskalotās aļģes veido sanesumu joslas, kā arī pārklāj piekrastes seklūdes daļas, kas var traucēt pludmales apmeklētājiem gan padarot ieiešanu jūrā nepatīkamu, gan ar nepatīkamo smaku. Līdz ar to aļģu sanesumi ietekmē gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu labsajūtu, kā arī tūrisma un saistīto nozaru attīstību piekrastē.
Lai cilvēks ar saimniecisko darbību nenodarītu kaitējumu dabai, visā piekrastē nevajadzētu atļaut jūras aļģes vākt, jo izskaloto jūras aļģu sanesumu joslas var veidot Eiropas Savienības nozīmes biotopu, kas ir nozīmīga dzīves vieta Latvijā reti sastopamām, īpaši aizsargājamām augu sugām, kā arī biotops ir barošanās vieta daudzām ūdensputnu sugām.
Līdz ar to,
Lasīt tālāk »
2018. gada 23. februārī Rēzeknes novada pašvaldībā norisinājās izglītojošs pasākums „Ekosistēmu pakalpojumi un to vērtēšana – Latvijas pieredze” Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem – teritoriju attīstības plānotājiem un citiem interesentiem.
Pasākumu organizēja Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija sadarbībā ar projektu LIFE “Ekosistēmu pakalpojumi” (LIFE13 ENV/LV/000839) un to apmeklēja 20 dalībnieki, t.sk. 11 dažādos Latgales novados strādājoši pašvaldību speciālisti.
Sanākušie iepazinās ar ekosistēmu pakalpojumu būtību, kā un kāpēc tie novērtējami. Pieredzē par ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu, biofizikālo un sociālekonomisko novērtēšanu, kā arī ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanu ilgtspējīgai teritoriju pārvaldībai un plānošanai Latvijā un ārvalstīs dalījās LIFE + programmas projekta LIFE “Ekosistēmu pakalpojumi” īstenotāji – Dabas aizsardzības pārvaldes un biedrības „Baltijas krasti” speciālisti. Projekta laikā ekosistēmu pakalpojumu novērtējums tiek izmantots, aktualizējot Saulkrastu novada attīstības programmu,
Lasīt tālāk »
Reālās siltumnīcefekta gāzu emisijas kūdrājos Latvijā –
mazākas nekā līdz šim uzskatīts
Projekta LIFE REstore ietvaros notiekošo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mērījumu pirmā gada rezultāti liecina, ka reālās SEG emisijas no apsaimniekotiem kūdrājiem Latvijā ir ievērojami zemākas – līdz pat divām reizēm mazākas – nekā līdz šim Latvijas SEG inventarizācijas ziņojumos izmantotie starptautiski noteiktie emisiju faktori. Ar pētījuma pirmajiem secinājumiem projekta eksperti iepazīstināja Starptautiskajai mitrāju dienai un Ramsāres konvencijai veltītā seminārā 2018.gada 15.februārī Latvijas Dabas muzejā.
Lasīt tālāk »
Šodien LIFE CoHaBit projekta sanāksmes norises vieta ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, kurā projekta partneri un iesaistītās puses, tai skaitā SIA “Rīgas meži” un A/S Latvijas valsts meži diskutē par plānotajiem Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu – mežaino un pelēko kāpu aizsardzības pasākumiem projekta ietvaros dabas parkā “Piejūra”. Notiek pieredzes apmaiņa par biotopu un to sugu dzīvotņu uzlabošanas pasākumiem un nepieciešamajām darbībām to aizsardzībai.
Sanāksmē galvenais uzsvars tiek veltīts Mežu pārstāvju pieredzei un atziņām par sabiedrības informēšanas kampaņām saistībā ar mežu kopšanu. Arī Dabas aizsardzības pārvalde informē par apmeklētāju skaitīšanas pieredzi dabas objektos.
Vairāk lasi ŠEIT
Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests Eiropas Komisijas LIFE programmas finansējuma ietvaros.
Lasīt tālāk »
