Warning: Undefined array key "post_type" in /home/www/wp-content/themes/Baltijas krasti/functions.php on line 249
Jaunumi - Page 4 of 8 - Baltijas Krasti

Jaunumi

Iesniegts LIFE Integrētais projekts

2019.gada 14.martā projekta “Tehniskā palīdzība upju baseinu apsaimniekošanas plānu integrēta projekta izstrādāšanai Latvijā – LIFE TAP DIPRiver” ietvaros tika iesniegts LIFE Integrētais projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdeņu kvalitātes stāvokļa sasniegšanai”.

 

LIFE Integrētā projekta (IP) vispārējais mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, pilnībā īstenojot Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos noteiktos pasākumus.

 

UBAP un to pasākumu programmas mērķis ir novērst ūdens vides pasliktināšanos un uzlabot virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli, kuri pašlaik ir klasificēti kā zemāki par labas kvalitātes klases ūdensobjektiem.

 

IP konkrētie mērķi ir:

  1. samazināt riska ūdensobjektu piesārņojumu no sadzīves notekūdeņiem un samazināt notekūdeņu izplūdes izraisīto un riska ūdensobjektos uzkrāto barības vielu slodzi;

Lasīt tālāk »

Mangaļsalā mežaino kāpu atjaunošanas darbi tuvojas noslēgumam

Šī gada janvārī dabas parkā “Piejūra” Mangaļsalā tika uzsākti mežaino kāpu biotopu apsaimniekošanas darbi. Šīs ir vienas no projekta LIFE CoHaBit praktiskajām aktivitātēm dabā, kas tiek veiktas atbilstoši ekspertu atzinumiem un saskaņā ar vides ekspertu vērtējumiem, kas tika pausti pērnā gada jūnijā ekspertu sanāksmē, veicot lauka apsekojumus darbu paredzētajās teritorijās Mangaļsalā.

Mangaļsalas mežainajās kāpās notika kokaudžu retināšana un lauču veidošanas darbi. Darbu mērķis ir izveidot neviendabīgu audzes biezības struktūru ar laucēm, biezākām un skrajākām koku grupām, kas būtu tuva tādai, kas veidojas dabisku procesu gaitā. Lauces veidotas dažāda lieluma, bet nepārsniedzot 0,2 ha platību. Tika saglabātas visas kritalas un sausokņi, kas resnāki par 25 cm un saglabājušies no iepriekšējās mežaudzes.

Pelēkajā kāpā atstāti tikai daži koki uz hektāru.

Lasīt tālāk »

Iznākusi pirmā AQUARES projekta preses relīze

Starptautiskais projekts AQUARES ir Interreg Europe programmas projekts, ko līdzfinansē Eiropas Savienība reģionālais attīstības fonds. Projekts tika uzsākts 2018.gada 1.jūnijā un tiek realizēts 5 gadus līdz 2023.gada 31.maijam.  Kopā projektā ir 10 partneri, kas pārstāv 9 Eiropas valstis – Spānija, Grieķija, Polija, Malta, Itālija, Vācija, Slovēnija, Čehija un Latvija.  Projekta vadošais partneris – Mursijas reģionālā pārvalde, ūdens, lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības un ūdenssaimniecības ministrija.

AQUARES projekta mērķis ir uzlabot politikas instrumentus un ūdens apsaimniekošanas koncepcijas, integrējot notekūdeņu atkārtotu izmantošanu valsts, reģionālajā un vietējā attīstības plānos, lai veicinātu notekūdeņu resursu efektīvu izmantošanu. Projekts palielinās valsts iestāžu spēju ierosināt tiesību aktu izmaiņas attiecībā uz ūdens un dzeramā ūdens pamatdirektīvām. Projekts arī liek uzsvaru uz labāko praksi, lai nodrošinātu atbilstību ūdens kvalitātes standartiem un veicina ilgtspējīgas attīstības un ekoinovācijas ieviešanu lauksaimniecībā,

Lasīt tālāk »

Latvija pirmā no Baltijas valstīm izstrādā nacionālos siltumnīcefekta gāzu emisiju faktorus SEG inventarizācijas ziņojumam

Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā vides un klimata projekta LIFE REstore pētījumi apstiprina – starptautiski noteiktie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju faktori, kurus Latvija izmanto savā ikgadējajā nacionālajā SEG emisiju inventarizācijā, ir divas reizes lielāki nekā reālās SEG emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm Latvijā. Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām emisijām valstī, un precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem mitrājiem, kā arī daļai no organiskajām augsnēm lauksaimniecības un meža zemēs.

Latvija ir ar kūdras resursiem bagāta valsts, bet kūdra purvos un citās organiskajās augsnēs ir viena no lielākajām siltumnīcefekta gāzu (oglekļa) krātuvēm – uzskata,

Lasīt tālāk »

Izstrādāts jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastei

Piekrastē katru gadu tiek izskalots ievērojams daudzums jūras aļģes. Izskaloto jūras aļģu sanesumu joslas var veidot Eiropas Savienības nozīmes biotopu, kas ir nozīmīga dzīves vieta Latvijā reti sastopamām, īpaši aizsargājamām augu sugām, kā arī biotops ir barošanās vieta daudzām ūdensputnu sugām. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes apsaimniekošanu, ievērojot gan saimnieciskās, gan dabas aizsardzības intereses, ir svarīgi novērtēt un monitorēt piekrastes sanesumu novākšanas nepieciešamību un sekas.

 

Biedrība “Baltijas krasti” plašā ekspertu sastāvā 2018.gadā veica apjomīgus praktiskos lauka un kamerālos darbus kā rezultātā tika izstrādāts dokuments –

JŪRAS AĻĢU SANESUMU IZVĒRTĒŠANAS UN APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS LATVIJAS PIEKRASTĒ.

Dokumenta mērķis ir apzināt izskaloto jūras aļģu uzkrāšanās vietas, to iespējamo apsaimniekošanu no dabas aizsardzības un saimnieciskā viedokļa visā Latvijas jūras krasta līnijā (izņemot Rīgas pilsētas jūras krasta līniju),

Lasīt tālāk »

LIFE REstore īsfilma par degradēta kūdrāja renaturalizāciju Laugas purvā

Projekta LIFE REstore ietvaros sagatavota īsfilma par degradēta kūdrāja renaturalizāciju Laugas purvā, ilgtermiņā stabilizējot ūdens līmeni. Lai nodrošinātu dabas lieguma “Laugas purvs” (Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorijaNatura 2000)saglabāšanu ilgtermiņā un nozīmīgo purva biotopu atjaunošanos vairāk nekā 300 ha platībā, Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta LIFE REstore ietvaros uz vēsturiski izveidotajiem kūdras ieguves lauku notekgrāvjiem Laugas purvā izbūvēti inovatīvi kūdras dambji, kas pirmo reizi Latvijā aprīkoti ar sistēmu ūdens līmeņa augstuma regulēšanai.

 

Darbi veikti, lai praksē pārbaudītu kūdras ieguves ietekmētas teritorijas dabiskās vides atjaunošanas iespējas – renaturalizāciju, šajā gadījumā ilgtermiņā stabilizējot ūdens līmeni. Projekts LIFE REstore izvērtē Latvijas apstākļiem piemērotākos degradētu kūdrāju rekultivācijas veidus, lai sagatavotu rekomendācijas kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai.

 

Laugas purvs atrodas Limbažu un Krimuldas novados,

Lasīt tālāk »

Dalība Latvijas Universitātes 77. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē

Šī gada 1.februārī LIFE CoHaBit projekts „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) piedalījās Latvijas Universitātes 77.Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar diviem stenda referātiem sekcijā – Vides pārvaldība un piekrastes ilgtspējīga attīstība.

 

Stenda referāts “Kāpu apsaimniekošana un pārvaldība piekrastes ilgtspējīgai attīstībai dabas parkā “Piejūra”” akcentē aktualitāti par līdzsvara uzturēšanu ekoloģiskajos procesos, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības un rekreācijas resursu saglabāšanu.  Īpaši tas attiecas uz tādām teritorijām kā dabas parks “Piejūra”, kura ilgstoši ir bijusi pakļauta cilvēka ietekmei un kura ir ļoti jutīga pret vides faktoru izmaiņām. Lai saglabātu gan dabas parka “Piejūra” vērtīgos biotopus, gan skaistas atpūtas vietas iedzīvotājiem, nepieciešams veikt biotopu apsaimniekošanas pasākumus, kā arī veidot vienotu pārvaldības sistēmu dabas parkam “Piejūra”.

Lasīt tālāk »

Notiks LIFE REstore seminārs kūdras nozarei par praktiski izmantojamajiem projekta rezultātiem

2019. gada 20. februārī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā, notiks LIFE REstore seminārs kūdras nozarei par degradēto kūdrāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un LIFE REstore praktiski izmantojamajiem rezultātiem.

 

SEMINĀRA PROGRAMMU SKATĪT ŠEIT 

Seminārā tiks uzņemtas fotogrāfijas projekta komunikācijas vajadzībām; ja nevēlaties tik fotografēts/-a vai iebilstat pret sava foto publicēšanu, aicinām par to informēt LIFE REstore komandu.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Anda Zālmane

Dabas aizsardzbības pārvaldes

Projekta LIFE REstore sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: 26539348, anda.zalmane@daba.gov.lv

 

Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore,

Lasīt tālāk »

Uzsākts jauns tehniskās palīdzības projekts LIFE TAP DIPRiver

Tehniskās palīdzības projekta vispārējā darbības ietvars ir izstrādāt integrētu projektu, kura mērķis ir īstenot upju baseinu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas VII pielikumu, īpašu uzmanību pievēršot stāvokļa precizēšanai un uzlabošanai Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānos norādītajos ūdensobjektos.

 

Tehniskās palīdzības projekta galvenais rezultāts ir labas kvalitātes atbilstības projekta pieteikuma iesniegšana LIFE integrētam projektam. Galvenie uzdevumi, kas tiks īstenoti tehniskās palīdzības projekta laikā:

-Datu ievākšana, informācijas, problēmu un iespējamo risinājumu analīze saistībā ar integrētā projekta sagatavošanu un īstenošanu;

-Zināšanu pārnese un kopējas pieejas aprobācija attiecībā uz inovatīviem risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanai, kā arī augsnes un ūdens bioloģiskā daudzveidības un barības vielu plūsmas samazināšanai un oglekļa piesaistīšanai jaunāko tehnisko risinājumu metožu risinājumi;

-Integrētajā projektā iesaistīto pušu analīze un koordinācija;

Lasīt tālāk »

Dabas parkā “Piejūra” turpinās biotopu atjaunošanas darbi

Dabas parkā “Piejūra” arī nākamajā 2019. gadā plānoti biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas darbi. Lai iedzīvotājiem un parka apmeklētājiem būtu saprotams kāpēc un kādi darbi tiek darīti, šajā rakstā stāstīsim par vienu no lielākajām daba parka vērtībām un par veidiem kā to apsaimniekot.

Pēc LIFE-Nature projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” 2003. gadā veiktajiem biotopu kartēšanas datiem mežu biotopu procentuālais sadalījums visā dabas parkā “Piejūra” kopumā ir līdz pat 79%. Tas ļauj secināt, ka no parkā konstatētajiem biotopiem, mežu biotopi ir izplatītākie visā dabas parka “Piejūra” teritorijā.

 

Mežainās piejūras kāpas ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops. Mežainās kāpas ir dabiski vai pusdabiski meži uz piejūras kāpām ar labi attīstītu kokaudzi un ar mežu saistīto raksturojošo sugu kopu.

Lasīt tālāk »

Iznācis pirmais AQUARES projekta ziņotājs

Pirmajā AQUARES projekta ziņotājs lasi par AQUARES projektu kopumā, jaunumiem projekta ieviešanas gaitā un plānotajām aktivitātēm.

” “AQUARES – Ūdens atkārtotas izmantošanas politikas sekmēšana resursu ziņā efektīviem Eiropas reģioniem” ir INTERREG Europe programmas projekts, kura mērķis ir uzlabot reģionālās attīstība politikas un programmas partneru reģionos, uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti, zaļo izaugsmi un vides efektivitātes pārvaldību ūdens atkārtotas izmantošanas nozarē.

AQUARES projektā apvienojušies 10 partneri no 9 valstīm, lai panāktu efektīvu ūdens resursu apsaimniekošanu ar atkārtotas ūdens izmantošanas pasākumiem. Projekta centieni vērsti uz:

-Ilgtspējīgu ūdens atkārtotas izmantošanas stratēģiju identificēšanu, lai novērstu  neefektīvus ūdens resursu izmantošanas veidus.
-Ūdensobjektu aizsardzības nodrošināšanu.
-Labuma gūšana no vēl neapgūtiem ES finansēšanas instrumentiem.

Lasīt tālāk »

Iznācis LIFE REstore e-ziņotājs par degradēto kūdrāju inventarizāciju Latvijā

Iznācis LIFE REstore trešais e-ziņotājs par degradēto kūdrāju inventarizāciju Latvijā un publiski pieejamo degradēto kūdrāju datu bāzi. E-ziņotājs pieejams –ŠEIT.

LIFE REstore mērķis ir sagatavot rekomendācijas bijušo kūdras ieguves lauku turpmākas izmantošanas plānošanai, līdzsvarojot ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus.

Projekta ietvaros tiek analizēti visi Latvijas apstākļiem piemērotie degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi, to apraksti tiks iekļauti LIFE REstore rokasgrāmatā par degradētu kūdrāju turpmāku izmantošanu, kas iznāks 2019. gadā.

Lai sagatavotu rekomendācijas, veikta degradēto kūdrāju inventarizācija Latvijā. Analizējot kūdras ieguves ietekmētās teritorijas vairāk nekā 50 000 ha platībā, secināts, ka 36% ir degradēti kūdrāji.Degradēto kūdrāju inventarizācijas dati publiski pieejami datu bāzē – Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols” atsevišķā sadaļā,

Lasīt tālāk »

Notikusi pirmā AQUARES darba grupas sanāksme

Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas ietvaros apstiprinātā projekta AQUARES “Ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas politikas sekmēšana resursu efektīvos Eiropas reģionos” ((PGI05592) “Water reuse policies advancement for resource efficient European regions”) ietvaros 2018.gada 30.novembrī Rīgā, notikusi pirmā Latvijas darba grupas sanāksme.

Pirmo darba grupas sanāksmi atklāja AQUARES projekta vadītāja Līga Brūniņa, kura pateicās dalībniekiem par to iespēju piedalīties AQUARES projekta pirmajā stakeholderu darba grupas sanāksmē, kā arī izklāstīja sanāksmes dalībniekiem dienas kārtību un iepazīstināja ar sanāksmes galveno mērķi – Apzināt Latvijas pieredzi un iesaistīto pušu veiktās aktivitātes/darbības virzienus ūdens ilgtspējīgas izmantošanas jomā.

Projekta vadītāja sanāksmes dalībniekiem prezentēja par AQUARES projektu kopumā – Projekts AQUARES “Ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas politikas sekmēšana resursu efektīvos Eiropas reģionos” (“Water reuse policies advancement for resource efficient European regions”) ir par ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,

Lasīt tālāk »

LIFE REstore īsfilma par degradēto kūdrāju inventarizāciju Latvijā

Projekta LIFE REstore ietvaros sagatavota īsfilma par degradēto kūdrāju inventarizāciju Latvijā, kurā noskaidrots, ka kopumā valstī ir 18 000 ha degradētu kūdrāju, kas ir 36 % no visām kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām Latvijā. Degradēto kūdrāju inventarizāciju Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta LIFE REstore ietvaros veica Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību “Baltijas krasti”.

Projekta mērķis ir sagatavot rekomendācijas izstrādātu kūdras ieguves lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Lēmumu pieņemšanu veicinās atbalsta instruments jeb optimizācijas modelis, kas ļaus modelēt teritoriju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves, sabalansējot bioloģiskās daudzveidības, ekonomiskos un klimata aspektus.

Īsfilmu iespējams skatīt ŠEIT.

Lai sagatavotu rekomendācijas, veikta degradēto kūdrāju inventarizācija Latvijā. Degradēto kūdrāju inventarizācijas dati publiski pieejami datu bāzē – Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas “Ozols”

Lasīt tālāk »