Veiksmīgi īstenots projekts “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros un kopumā izņemti 145 199 kubikmetri vēsturiski piesārņotu nogulumu, kas satur aptuveni 298 tonnas bīstamo ķīmisko vielu. Tā bija Karostas kanāla sanācijas projekta III kārta.

Karostas kanāla darbus, saskaņā ar noslēgto līgumu un apstiprināto Karosta kanāla sanācijas programma, veica SIA “Eko osta”. Karostas kanāla sanācijas darbus uzsāka 2023. gada aprīlī, bet noslēdza 2023. gada 5. decembrī. Līguma kopējā summa bija 3 334 877,50 EUR, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Arī biedrība ”Baltijas krasti” kā sadarbības partneri projektā veica sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas. Tās iekļauj izglītojošas ekskursijas par Karostas kanāla vidi dažādām sabeidrības grupām, starptautisku pieredzes apmaiņas konferenci iesaistot vides pārvaldības, pētniecības un izglītības institūcijas, un citus. Biedrība izstrādājusi arī vairākus informatīvos materiālus kā bukletus un infografikas. Ar biedrības paveiktajām aktivitātēm projektā tuvāk var iepazīties šeit.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, uzsvēra paveikto darbu nozīmi, jo tieši Karostas kanāla piesārņojuma dēļ 1992. gadā Liepāja ieguva HELCOM karsto punktu. ”Tā bija ļoti komplicēta situācija, kad vienā mazā kanālā mums bija – gan padomju militārais mantojums, gan nogrimuši kuģi un zemūdenes, gan vairāk nekā 100 dažādu Mendeļejeva tabulas elementu. Tas nozīmēja, ka mums kā Latvijai, mums kā Liepājai, kā Baltijas jūras reģionam ir pakāpeniski jāattīra kanāls, ko arī soli pa solim darām.”

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, norāda, ka osta t.sk. Karostas kanāls ir neatņemama Liepājas SEZ daļa un attiecīgi par to ir jārūpējas, arī par atstāto padomju laiku mantojumu. “Lai varētu attīstīt kuģniecību, lai ostā varētu tikt izbūvēti jauni termināļi, mums kanāls ir jāiztīra, un tas ir izdarīts. Liels darbs ir izdarīts.”

Ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde īstenoja Karostas kanāla sanācijas III kārtu, lai veiktu nopietnu ieguldījumu klimata pārmaiņu risku mazināšanā un vēsturiskā piesārņojuma izplatībai Baltijas jūrā un apkārtējā vidē. Projekta vadītājs Ivo Koliņš, uzsver, ka darbi turpināsies un ir skaidra īstermiņa un ilgtermiņa turpmākā darbība, lai līdz minimumam samazinātu vēsturisko piesārņojumu un tā ietekmi uz visu Baltijas jūras ekosistēmu.

Mūsdienās Karostas teritorija kļūst par aizvien nozīmīgāku Liepājas sociālekonomisko un sadzīves daļu, tāpēc ar projekta palīdzību veiktie kanāla attīrīšanas darbi ļaus vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem baudīt Karostas vērtības tīrākā un kvalitatīvākā vidē, veicinot tās ūdens ekosistēmu atjaunošanos un piesārņojuma mazināšanos.