Aizvadīta LIFE OrgBalt konference
13.-14. jūnijā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā Centrā LIFE OrgBalt projekts pulcēja vairāk nekā 80 klimata jautājumu ekspertus no Eiropas Savienības dalībvalstīm (zinātnieki, politikas veidotāji, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektora pārstāvji). Tam par iemeslu? LIFE OrgBalt konference “Klimata pārmaiņu samazināšana auglīgās organiskās augsnēs lauksaimniecības un meža zemēs”, kuras mērķis bija dalīties ar sasniegumiem un secinājumiem, kā arī veicināt diskusiju par organiskās augsnes apsaimniekošanas iespējām klimata pārmaiņu mazināšanai. Piecus gadus ilgais projekts noslēgsies šī gada augustā.
Pirmā konferences diena, 13. jūnijs, veltīta ekspertu ziņojumiem un diskusijām par ES nostādnēm un LIFE OrgBalt projekta pētījumu rezultātiem. Atklāšanas sesijā tika sniegts pārskats par organisko augsņu nozīmi ES kontekstā un politikas iniciatīvu ietekmi uz to apsaimniekošanu. Eiropas Komisijas zinātnisko projektu vadītājs Emanuele Lugato uzsvēra organisko augsņu apsaimniekošanas nozīmi ES plānos klimata pārmaiņu mazināšanai. Emanuele izcēla mūsdienu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, sniegtās iespējas organisko augsņu stāvokļa monitoringa veikšanā, īpaši vietējās situācijas novērtējumā, un kvalitatīvu datu nozīmi apsaimniekošanas plānošanā. Sesijā piedalījās arī Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Dace Arāja, kas skaidroja, kā LIFE OrgBalt projekta rezultāti var tikt izmantoti Latvijas un ES klimata mērķu plānošanā.
Programmā ar ziņojumiem par organisko augsņu izplatību Baltijas valstīs, vienotu SEG emisiju mērīšanas metodoloģiju, SEG emisiju faktoriem, kā arī citām tēmām uzstājās iesaistīto valstu pētnieki. Emisiju mazināšanas stratēģijas organiskajās augsnēs un to sociālekonomisko ietekmi izcēla pētnieki no Latvijas un Lietuvas.
Pirmā konferences diena tika noslēgta ar paneļdiskusiju “Klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ieviešanas iespējas un izaicinājumi”. Konferences dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus klimata politikas veidotājiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas, kā arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības un Zemnieku saeimas pārstāvjiem.
Otrajā dienā, 14. jūnijā, dalībnieki devās izbraukumā uz pētījumu demonstrāciju vietām, kur varēja iepazīties ar projekta pētījumu pieredzi un apspriest klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu piemērus. Kaigu purvā demonstrācijas objekti bija saistīti ar teritoriju apmežošanu, kas iepriekš izmantotas kūdras ieguvei, un pelnu izmantošanu mežaudzes augšanas apstākļu uzlabošanai. Vecauces apkārtnē dalībnieki varēja apskatīt zālāja kontrolēto drenāžu.
Piedāvājam noskatīties ierakstu no konferences pirmās dienas (angļu valodā):
Atklāšanas prezentācija:
Ieva Līcīte atklāšanas prezentācija | Ieva Līcīte prezentācijas video ieraksts
Keynote sesija: Why is it necessary to address organic soils in climate change
mitigation action?
Emanuele Lugato prezentācija PDF | Emanuele Lugato prezentācija video ieraksts
Dace Araja prezentācija PDF | Dace Araja prezentācija video ieraksts
Pirmā sesija: GHG Emission factors – methodologies and results
Andreas Haberl_prezentācija PDF | Andreas Haberl prezentācija video ieraksts
Aldis_Butlers_prezentācija PDF | Aldis Butlers prezentācija video ieraksts
Jauhainen Jyrki prezentācija PDF | Jauhainen Jyrki prezentācija video ieraksts
Pirmā sesija: Mitigation strategies and assessment tools
Kaido Soosaar prezentācija PDF | Kaido Soosaar prezentācija video ieraksts
Andis Lazdins prezentācija PDF | Andis Lazdins prezentācija video ieraksts
Vaiva Kazanavičiūte prezentācija PDF | Vaiva Kazanavičiūte prezentācija video ieraksts
Aleksejs Nipers prezentācija PDF | Aleksejs Nipers presentācija video ieraksts
Paneļdiskusija: Opportunities and challenges for the implementation CCM
measures
Paneļdiskusijas video ieraksts
Projektu “Klimata pārmaiņu samazināšanas iespēju demonstrēšana auglīgās organiskajās augsnēs Baltijas valstīs un Somijā” (LIFE18CCM/LV/001158) no 2019. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. augustam īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Tartu Universitāti (Igaunija), Mežzinātnes izpētes institūtu Luke (Somija), Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētījumu centru, biedrību “Baltijas krasti” (Latvija) un Michael Succow fondu (Vācija) ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.