Baltijas jūras reģiona eksperti pulcējās starptautiskā konferencē Liepājā, lai risinātu ķīmiskā piesārņojuma jautājumus

No 11. līdz 12. oktobrim Liepājā norisinājās starptautiska konference “Antropogēnā ķīmiskā piesārņojuma ietekme uz Baltijas jūru un saistītajiem ekosistēmām”. Šis pasākums tika rīkots kā daļa no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un sadarbības partneru Biedrība ‘’Baltijas Krasti’’ projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi’’. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros.

Konference pulcēja 12 labi pazīstamus pētniekus un vides ekspertus no dažādām pētniecības un vides pārvaldības institūcijām Somijā, Norvēģijā, Igaunijā un Latvijā. Šie eksperti dalījās savos pētījumu ziņojumos un pieredzē, risinot jautājumus saistītus ar ķīmisko piesārņojumu Baltijas jūrā un ar to cieši saistītajās ekosistēmās, kā upes, ezeri un gruntsūdeņi. Konference aplūkoja arī jaunākās tehnoloģijas un prakses piesārņojuma rekultivācijā, uzsverot ilgtspējīgu un videi draudzīgu risinājumu nozīmi.

Pirmā konferences diena, kas notika Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars”, tika veltīta prezentācijām un dalībnieku paneļdiskusijām, kuru moderatores lomu lieliski uzņēmās Elīna Kolāte no Zero Waste Latvija. ‘’Lielais Dzintars’’ koncertzāles tehniskā komanda nodrošināja veiksmīgu konferences norisi gan klātienē, gan tiem, kuri pieslēdzās konferences tiešraides translēšanai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un Biedrības ‘’Baltijas Krasti’’ sociālo mediju platformās. Paneļu diskusijas ļāva skatītājiem uzdot sev interesējošos jautājumus un padziļināja pieredzes apmaiņu starp ekspertiem.

Otrajā dienā, 12. oktobrī, dalībniekiem piedāvāja iepazīties ar Karostas teritoriju. Dalībnieki noskatījās projektā izveidoto dokumentālo īsfilmu “Karostas kanāls – Identitātes kods”, kas sniedza ieskatu teritorijas vides un kultūrvēstures mantojumā, kas ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai. Pēc tam ekskursijā gids no Karostas cietuma dalībniekiem ļāva dzīvē apskatīt vairākus dokumentālajā filmā redzētos vēsturiskos objektus kā Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle un Ziemeļu mols.

Otrās dienas kulminācijas notikums bija iepazīšanās klātienē ar Karostas kanāla sanācijas darbu norisi un diskusija ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas projektu vadītājiem par sanācijas darbu gaitu, izaicinājumiem, tehnoloģijām un turpmākām aktivitātēm kopējās Baltijas jūras ekosistēmas uzlabošanā.

Profesors Martins Romančuks no Helsinku Universitātes, kurš konferencē uzstājās ar savu ziņojumu ‘’In situ treatment of oil spills in soil, ground water and Baltic Sea water and sediments’’ par pieredzēto atzīmēja: “Dalībnieku un ziņojumu dažādība konferencē bija optimāla jaunu ideju un potenciālu risinājumu radīšanai vides piesārņojuma problēmu risināšanā. Tāpat vizīte uz projekta sanācijas darbu vietu bija iedrošinoša, apstiprinot, ka problēmas, kas skar šo teritoriju, tiek atzītas un risinātas nopietni.” Martins arī izteica pateicību par veiksmīgo pasākumu un silto Liepājas viesmīlību, īpaši novērtējot pilsētas unikālo arhitektūru, kā nelielās vēsturiskās koka mājiņas, kas nav tik bieži sastopamas viņa dzimtajā Somijā.

Šī konference pastiprināja pārliecību, ka starptautisku vides ekspertu tikšanās nostiprināt turpmāku sadarbību un kontaktu veidošanu starp dažādiem jomas ekspertiem un bagātina kolektīvo izpratni par piesārņojuma problēmām, un to risinājumiem ņemot vērā, ka Baltijas jūra ir pārrobežu ūdens objekts par kura stāvokli ir jārūpējas visām reģiona valstīm.

Projekta mērķa sasniegšanai sanācijas darbu ietvaros no kanāla gultnes plānots izņemt likumdošanas normām neatbilstošus nogulumus – 202 247 m3, kuros ir ieslēgtas 400 t bīstamās ķīmiskās vielas, attīrot 36 ha lielu teritoriju. Tiek vadītas sarunas ar projekta partneriem no Norvēģijas ūdens pētījumu institūta par ūdens pašattīrīšanās iespējām un potenciālu veikt sanācijas darbus arī citās piesārņotās vietās kanālā, ja izdotos piesaistīt papildus finansējumu. Iespējams konferencē iegūtie kontakti un idejas noderēs kanāla sanācijas projektiem nākotnē.

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 EUR, no kurām 4 350 000,00 EUR ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.