Jaunumi

Panorāmā un raidījumā Vides Fakti stāsta par pelēko kāpu atjaunošanu

Šī gada novembrī Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt par pelēko kāpu atjaunošanas darbiem, to nepieciešamību, kā arī par pelēkās kāpas unikalitāti.

Sižetu Panorāmā un raidījumā “Vides Fakti” iespējams noskatīties Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.LV

Sižets Panorāmā skatāms šeit – https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/02.11.2019-izcert-priedes-lai-atjaunotu-peleko-kapu.id171707/ 

Raidījums “Vides fakti” sižets skatāms šeit-https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.11.2019-vides-fakti.id172866/ 

Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Lasīt tālāk »

Sāksies mežaino kāpu biotopu atjaunošanas darbi

2019.gada novembrī Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” – “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka “Piejūra” mežainajās kāpās tiks uzsākti mežaino kāpu biotopu atjaunošanas darbi Carnikavā, Gaujā un Lilastē. Darbus plānots pabeigt līdz pavasarim.

Pagātnē pārmērīga kāpu mežu izmantošana veicināja kāpu smiltāju pārvietošanos, kāpas tika apmežotas, parastās priedes stādot cieši rindās. Šobrīd stādītās priedes ir blīvi saaugušas ar nepietiekamiem gaismas apstākļiem, neveselīgas un to skujas veido lielu nobiru slāni, līdz ar to apgrūtinot iesēties jaunām priedītēm.

Lai kāpu mežs būtu veselīgs, tas ir jākopj.

Atjaunošanu mežainajās kāpās nepieciešams veikt, lai veidotu neviendabīgu audzes struktūru ar laucēm (atvērumiem), biezākām un skrajākām koku grupām, kas būtu tuva tādai, kas veidojas dabisku procesu gaitā. Tādējādi uzlabojot mežaino piejūras kāpu biotopu kvalitāti un veicinot bioloģisko daudzveidību.

Lasīt tālāk »

Jūras augstākā banga – Veikts pētījums par metodoloģiskā un juridiskā pamatojuma noteikšanu un izstrādāti priekšlikumi izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.  Civillikuma 1104. pants nosaka, ka “Publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai. Jūras piekraste pieder valstij līdz ati vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.” Ņemot vērā, ka kopš Civillikuma pieņemšanas ir pagājis samērā ilgs laiks, Civillikuma autori nav paredzējuši, ka šodien jūras piekraste ir ļoti dinamiska zona, kas atrodas nepārtrauktā jaunveidošanās un noārdīšanas procesā.

Laika
gaitā, mainoties procesiem dabā, krasta erozijas procesa rezultātā jūra ir
virzījusies iekšzemes virzienā un dažviet skar arī privātpersonām piederošus
īpašumus. Tāpēc arvien aktuālāka ir nepieciešamība precīzāk definēt atskaites
punktu par to, kas pieder valstij, jeb vietu, kuru sasniedz jūras augstākā
banga, kā arī to, kā tas ietekmē privātos īpašumus,

Lasīt tālāk »

Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunošanas darbi

2019. gada otrajā pusē Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai tiek veikta pelēko kāpu biotopa atjaunošana ārpus meža zemes. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.

Atjaunošanas darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Pelēkās kāpas ir ekoloģiski jutīgas un antropogēni spēcīgi ietekmētas teritorijas, tāpēc to mērķtiecīga apsaimniekošana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš jau veikta Mangaļsalā. Līdzīgi darbi veikti arī citviet Latvijā – Užavas un Ovīšu piekrastē.

Pelēko kāpu atjaunošanas darbi ir saskaņoti ar Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi, pamatojoties uz sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumiem Carnikavā un Lilastē, kā arī tie plānoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem – 

Lasīt tālāk »

E-ziņotājs – projekta LIFE REstore noslēgums

Iznācis LIFE REstore noslēguma e-ziņotājs par projekta rezultātiem. E-ziņotājs pieejams –ŠEIT.

Pašlaik tautsaimniecības un vides plānošanā vairs nevar ignorēt klimata pārmaiņas un to radītās ietekmes. Vēl nesen pēc ļoti slapjas vasaras esam piedzīvojuši izteikti sausu gadu. Pieaugot šādu ekstrēmu biežumam, kā paredz klimata pārmaiņu prognozes, tas ievieš korekcijas zemkopībā, ūdenssaimniecībā, vides pārvaldībā un arī valsts budžetā. Tāpēc visā pasaulē, tostarp Latvijā, pieaug pētījumu un, galvenais – rīcību loma klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanai. Dabas aizsardzības pārvaldes un partnerorganizāciju īstenotais Eiropas Komisijas LIFE programmas projekts “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” jeb LIFE REstore ir pirmais Klimata apakšprogrammas projekts Latvijā.

Pirmo reizi Latvijā, iesaistot zinātniekus un praktiķus, pētītas kūdras ieguves ietekmētas teritorijas un to radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Lasīt tālāk »

Īsfilma par degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modeli

Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekta LIFE REstore ietvaros izstrādāts degradētu kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas plānošanas optimizācijas modelis, kas ļauj atrast piemērotos rekultivācijas scenārijus teritorijai pēc kūdras ieguves pabeigšanas.

Optimizācijas modelī ievadot konkrētas teritorijas parametrus, iespējams iegūt informāciju par visiem teritorijai piemērotajiem rekultivācijas veidiem, salīdzināt to ieviešanas izmaksas, kā arī finanšu un ekonomiskos ieguvumus. Modelī ietverts arī ekosistēmu sniegto pakalpojumu novērtējums.

Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību “Baltijas krasti”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. 

Lasīt tālāk »

Materiāli vides izglītības nodarbībām Saulkrastu Baltajā kāpā

Projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi ietvaros ir sagatavoti un ikvienam interesentam pieejami vides izglītības materiāli nodarbībām Dabas dizaina parkā “Baltā kāpa” Saulkrastos. Nodarbības aprakstu un materiālus var lejupielādēt šeit.

Metodiskais materiāls domāts gidiem, skolotājiem, nometņu vadītājiem un citiem interesentiem, kas dosies kopā ar bērnu klasi vai grupu, vai individuāli uz Dabas dizaina parku “Baltā kāpa” Saulkrastos.

Saulkrastu Baltā kāpa un tās tuvākā apkārtne ir viegli sasniedzama, labiekārtota un daudzveidīga Latvijas piekrastes daļa, kur ir iespējams izzināt smilšainas kāpas (priekškāpas), kāpu mežus (mežainās kāpas), kā arī vērot dinamiskos procesus jūras stāvkrasta nogāzē Baltajā kāpā. Vides nodarbības Baltajā kāpā mērķis ir parādīt dabas un cilvēka mijiedarbību, izmantojot arī ekosistēmu pakalpojumu pieeju.

Dabas dizaina parks “Baltā kāpa” tika izveidots un atklāts 2016. 

Lasīt tālāk »

Īsfilma par kūdras ieguves nozari Latvijā

Projekts LIFE REstore sagatavojis īsfilmu par kūdras ieguves nozari Latvijā – par tās nozīmi tautsaimniecībā, kūdras izmantojumu, ieguves procesu un teritoriju apsaimniekošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas.

Latvija ir kūdras ieguves lielvalsts visas Eiropas kontekstā – šeit tiek iegūts 31% no Eiropas Savienībā profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras apjoma.Latvija ir 8.vietā pasaulē, rēķinot valstī esošo kūdras apjomu uz vienu iedzīvotāju.

Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību “Baltijas krasti”, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” un Latvijas Kūdras asociāciju ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu. 

Lasīt tālāk »

Īsfilma par ogulāju stādījumiem kā bijušo kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidu

Sagatavota īsfilma par ogulāju – dzērveņu un krūmmelleņu – stādījumiem bijušajoskūdras ieguves laukos. Tas ir rekultivācijas veids, kas piemērots Latvijas apstākļiem, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī sniedz ekonomiskus ieguvumus.

Īsfilmā parādītas LIFE REstore izmēģinājumu teritorijas – krūmmelleņu stādījumi Kaigu purvā un dzērveņu stādījumu ierīkošana Kaudzīšu purvā. Eksperti atzīst, ka ogulāju audzēšana bijušajos kūdras laukos ir finansiāli un ekonomiski izdevīgākais degradētu kūdrāju rekultivācijas veids Latvijā, kuram ir īpaši liels siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciāls, tādējādi tas ir arī klimatam draudzīgs risinājums.

Projektu “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE REstore, LIFE14 CCM/LV/001103) no 2015. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību “Baltijas krasti”,

Lasīt tālāk »

Iznācis e-ziņotājs par kūdrāju ekosistēmu pakalpojumiem un to ekonomisko vērtību

Iznācis LIFE REstore e-ziņotājs par kūdrāju – LIFE REstore izmēģinājumu teritoriju – ekosistēmu pakalpojumiem un to ekonomisko vērtību. E-ziņotājs pieejams – ŠEIT.

 

Ar ekosistēmu pakalpojumiem saprot visus labumus, ko cilvēce gūst no ekosistēmām – noteiktas teritorijas dzīvo organismu un nedzīvās vides (augsne, mikroklimats, hidroloģiskie apstākļi) kopums, kam raksturīga vienota vielu aprite, piemēram, purvi.

No vienas puses, dabiski purvi spēj nodrošināt bioloģisko daudzveidību un regulēt klimatu, ūdens un vielu apriti dabā. No otras puses, purvos uzkrājusies kūdra ir nozīmīgs resurss, kas var tikt izmantots gan enerģētikā, gan lauksaimniecībā, gan siltumizolācijas materiālu ražošanai un citiem mērķiem. Veicot ekosistēmu pakalpojumu izvērtējumu, var gūt pilnīgāku priekšstatu par visu veidu labumiem, ko sniedz ekosistēmas, tos salīdzināt un pieņemt ilgtspējīgus lēmumus par turpmāko teritorijas izmantošanu un apsaimniekošanu,

Lasīt tālāk »

Iznācis e-ziņotājs par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modeli

Iznācis LIFE REstore sestais e-ziņotājs par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modeli. Tajāpar LIFE REstore izstrādāto kūdras ieguves ietekmēto teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modeli, kurš kalpo kā lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments šo teritoriju turpmākas izmantošanas plānošanai pēc kūdras ieguves.E-ziņotājs pieejams –ŠEIT.

No vienas puses kūdrājos iegūstamā kūdra sniedz ievērojamu ekonomisku labumu, tomēr ieguves rezultātā tiek ietekmētas dabiskās ekosistēmas funkcijas un šie kūdrāji vairs nespēj nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, kas raksturīgi neskartiem purviem, tostarp zaudējot klimata regulācijas spēju. Šādas teritorijas kļūst par siltumnīcefekta gāzu emisiju avotu, tāpēc to ilgtspējīga apsaimniekošana ir nozīmīga.

LIFE REstore izstrādātais optimizācijas modelis atspoguļo klimata pārmaiņu mazināšanas, sociālekonomiskos un vides ieguvumus, īstenojot noteiktu rekultivācijas veidu pēc kūdras ieguves.

Lasīt tālāk »

LIFE RESTORE GRĀMATA “KŪDRAS IEGUVES IETEKMĒTU TERITORIJU ATBILDĪGA APSAIMNIEKOŠANA UN ILGTSPĒJĪGA IZMANTOŠANA”

 

LIFE REstore projekta ietvaros izdota grāmata “Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana”, kurā apkopota informācija par visiem projekta rezultātiem un secinājumiem.

 

Grāmatu elektroniskā formātā iespējams lejupielādēt:

Grāmata latviešu valodā –ŠEIT.

Grāmata angļu valodā – ŠEIT.

 

LIFE REstore projekta nozīmīgs pienesums ir izstrādātie nacionālie siltumnīcefekta gāzu emisiju faktori augstā un pārejas purva kūdras augsnēm, kā arī kūdras augsnēm lauksaimniecības zemēs un aprobētā siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumu metodika, kas būs svarīgs elements Latvijas klimata politikas plānošanā.

Būtiski projekta rezultāti ir izstrādātais lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīgas izmantošanas plānošanai, ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskais novērtējums izmēģinājumu teritorijās,

Lasīt tālāk »

Sagatavots LIFE REstore projekta pārskats – Laymans Report

Sagatavots LIFE REstore projekta pārskats jeb Layman’s Report, kura mērķis ir pārskatāmi parādīt projekta mērķus, sasniegtos rezultātus un ilgtermiņa ieguldījumu. Ikvienam Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projektam tā noslēgumā jāsagatavo t.s. Layman’s Report, lai sniegtu būtiskāko informāciju par paveikto.

 

LIFE REstore mērķis ir sagatavot rekomendācijas kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai pēc kūdras ieguves, līdzsvarojot vides, klimata un ekonomiskos aspektus.

Projekta pārskatā – par galvenajām aktivitātēm, degradēto kūdrāju inventarizāciju un izveidoto datubāzi, projekta ieviestajām rekultivācijas izmēģinājumu teritorijām, siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumiem apsaimniekotos kūdrājos, degradēto kūdrāju apsaimniekošanas optimizācijas modeli un ekosistēmu pakalpojumiem.

 

LIFE REstore projekta pārskats latviešu valodā pieejams – ŠEIT.

LIFE REstore projekta pārskats angļu valodā pieejams – 

Lasīt tālāk »

Īsfilma par siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumiem apsaimniekotos kūdrājos Latvijā

Sagatavota īsfilma par LIFE REstore siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumiem apsaimniekotos kūdrājos Latvijā. Dokumentālajā īsfilmā par to, kā notika siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi, kādi ir to rezultāti, to turpmākais pielietojums un būtiskā nozīme valstij.

Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekta LIFE REstore ietvaros divu gadu periodā veikti siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumi dažādā veidā apsaimniekotos kūdrājos Latvijā, tas ļāvis izstrādāt nacionālos siltumnīcefekta gāzu emisiju faktorus, kurus Latvija varēs izmantot savā ikgadējajā nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā, kuru valstis sagatavo saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Noskaidrots, ka reālās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir vidēji divas reizes mazākas nekā

Projekta LIFE REstore ietvaros divu gadu laikā – no 2016. gada decembra līdz 2018. gada decembrim – notika SEG emisiju mērījumi – ar slēgto kambaru metodi ievākti gāzu paraugi,

Lasīt tālāk »