Jaunumi

Tirgus izpēte par sabiedrības izpratnes vides un klimata jomā veicināšanas un komunikācijas kampaņas veikšanu

Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programma “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros tiek veikta  tirgus izpēte sabiedrības izpratnes vides un klimata jomā veicināšanas un komunikācijas kampaņas veikšanā.

Nolikumu iespējams saņemt arī rakstot
pieprasījumu uz e-pastu info@baltijaskrasti.lv

Piedāvājumu iesniegšanas datums: 2021.gada 27.oktobris

Piedāvājuma iesniegšanas laiks: 10:00

Piedāvājuma iesniegšanas vieta: uz e-pastu info@baltijaskrasti.lv vai klātienē Maskavas ielā 127, Rīgā.

Tirgus izpēte norisinās ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”  finansiālu atbalstu projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros.

Lasīt tālāk »

Tirgus izpēte semināru un pasākumu organizēšanā

Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programma “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros tiek veikta tirgus izpēte par semināru un pasākumu organizēšanu.

Nolikumu iespējams saņemt arī rakstot
pieprasījumu uz e-pastu info@baltijaskrasti.lv

Piedāvājumu iesniegšanas datums:
2021.gada 15.oktobris

Piedāvājuma iesniegšanas laiks: 10:00

Piedāvājuma iesniegšanas vieta: uz e-pastu info@baltijaskrasti.lv

Tirgus izpēte norisinās ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”  finansiālu atbalstu projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros.

Lasīt tālāk »

Uzsākta projekta “Vides NVO – katalizators un virzītājs sadarbībai aprites ekonomikas jomā” īstenošana

Biedrība “Baltijas krasti” uzsākusi projekta “Vides NVO – katalizators un virzītājs sadarbībai aprites ekonomikas jomā” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/47/2021)  īstenošanu.

Projekts tiks īstenots, biedrībai sadarbojoties ar projektu iesniegumu konkursā “Vides nevalstisko organizāciju sadarbības un kapacitātes stiprināšana” tematiskās sadarbības aktivitātes “Aprites ekonomikas jomā” īstenošanā iesaistītājām organizācijām – biedrību “Zaļā brīvība” un nodibinājumu “Pasaules dabas fonds”.

Projekta mērķis

Biedrība ir ieinteresēta darboties aprites ekonomikas jomā, tā ir saistīta
ar esošo kompetenci, projektu iestrādnēm, kā arī turpmākiem pētniecības un
praktisko iniciatīvu plāniem. Biedrība saskata vairākus izaicinājumus “Rīcības
plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam” ieviešanai Latvijā, kā
piemēram, tautsaimniecības liela atkarība no dabas resursiem, zema resursu
produktivitāte, tehnoloģiju un iniciatīvu trūkums otrreizējo izejvielu
pārstrādē un izmantošanā. Pāreja uz aprites ekonomiku paredz valsts ekonomikas
pārveidi un šajā gadījumā ļoti būtisks ir plašs sabiedrības atbalsts,

Lasīt tālāk »

PLASTECO projekta sanāksmē spriež par rīcībām mikroplastmasas piesārņojuma novēršanai Latvijā

Ceturtdien, 10. jūnijā, norisinājās jau trešā projekta PLASTECO ieinteresēto pušu sanāksme par mikroplastmasas piesārņojumu ūdenī un risinājumiem tā novēršanai. Tās laikā pētnieki, uzņēmēji, un vides eksperti dalījās ar jaunākajām atziņām par mikroplastmasas piesārņojumu Latvijā un sniedza ieskatu veidos, kā piesārņojumu iespējams novērst vai samazināt.

Sanāksmes laikā Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces izklāstīja jaunākās atziņas par mikroplastmasas apjomiem un daudzveidību Latvijas ūdenstilpēs. Pētot nogulumus Latvijas ezeros, novērots, ka arī ezeros ar aizsargājamas teritorijas statusu atrodams mikroplastmasas piesārņojums. Mikroplastmasas daļiņas atrastas pat slāņos, kas datējami ap 1909. gadu, norādot, ka mūsdienās radītais piesārņojums nonāk arī pavisam senās vidēs.

Inta Dimante – Deimantoviča, Latvijas Hidroekoloģijas Institūta pētniece, uzsvēra – “Mikroplastmasas pārnese notiek gan pa gaisu, gan ūdeni, kaimiņu piesārņojumam ietekmējot arī mūsu vidi.

Lasīt tālāk »

Jūras augstākā banga – atsākas darbs pie robežlīnijas noteikšanas un vides politikas dokumentu pilnveides

Biedrība “Baltijas krasti” uzsāk projektu “Augstākās bangas robežlīnijas un tās riska zonas noteikšana un apsaimniekošana jūras krasta joslā”. Projekta ietvaros plānots noteikt augstākās bangas robežlīniju, balstoties uz iepriekš izstrādāto metodoloģiju, un piedāvāt priekšlikumus vides politikas dokumentu pilnveidei.

Robežlīniju plānots noteikt, izmantojot 2,5 metru absolūtā augstuma atzīmi virs jūras līmeņa, kā arī dabā analizējot izņēmuma gadījumu zonas, piemēram, upju grīvas vai mākslīgi nostiprinātus krastus. Tiks veidotas tematiskās kartes, kas atspoguļo augstākās bangas robežlīnijas noteikšanu dažādās krasta teritorijās. Vienlaikus tiks skatīts arī augstākās bangas robežlīnijas juridiskais konteksts un izstrādāti ieteikumi apsaimniekošanas darbībām augstākās bangas robežlīnijas zonā.

Kā noskaidrots iepriekš, šobrīd jūras krastā atrodas vairāk nekā 100 īpašumu. Krasta mainīgums tiešā veidā ietekmē šos īpašniekus, jo iespējama jaunu piekrastes teritoriju nonākšana valsts īpašumā.

Lasīt tālāk »

Ielikti stabili pamati LIFE GOODWATER integrētā projekta veiksmīgai īstenošanai

Lai nodrošinātu LIFE GOODWATER IP partneru pilnīgu izpratni par projekta LIFE GOODWATER IP  mērķiem, uzdevumiem un LIFE programmas administratīvajām prasībām, projekta vadošais partneris “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ir izstrādājis “Rokasgrāmatu projekta ieviešanai.” Projekta partneriem bija iespēja ar rokasgrāmatu iepazīties kopīgā sanāksmē 2020. gada 18. jūnijā neformālā pirmsjāņu gaisotnē brīvā dabā Daugavas krastā Doles salā pie Daugavas muzeja.

“Svarīgi ir ne tikai darīt pareizās lietas, bet arī darīt tās pareizi – atbilstoši finansētāju prasībām. Ar rokasgrāmatas izstrādi esam ielikuši projektam stingru pamatu administratīvā ziņā. Katram, kurš jau strādā projektā vai tam pievienosies vēlāk, tā ir kā ceļa karte ar norādēm par to, kā lietas šajā projektā jādara,” saka Jānis Šīre, projekta vadītājs administratīvajos jautājumos.

Lasīt tālāk »

Intervija par ūdens atkārtotu izmantošanu laikrakstā Diena

2019.gada nogalē biedrības eksperte Elīna Konstantinova un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētniece Linda Grīnberga sniedza interviju laikrakstam Diena sadaļā “Vides Diena”.

“”Latvija ir bagāta ar dabiskiem ūdens resursiem, taču klimata pārmaiņu prognozes liecina, ka problēmas ir iespējamas, piemēram, nokrišņu daudzums var koncentrēties pavasaros un rudeņos, bet vasaras var kļūt sausākas un mūsu valsti var skart mitruma deficīts,” skaidro Konstantinova un turpina: “Upju baseinu apsaimniekošanas plānos problēma jau iezīmējas, un tā ir saistīta ar virszemes ūdens objektu neatbilstošajiem kvalitātes rādītājiem, kad veidojas vai nu punktveida piesārņojums – no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un rūpnīcām, vai difūzais piesārņojums – pamatā no lauksaimniecības un mežsaimniecības darbībām. Te būtisks faktors ir cilvēka saimnieciskās darbības rezultāts. Tāpēc, domājot par ilgtspējīgu attīstību, ir pienācis laiks arī Latvijā runāt par atkārtotu ūdens izmantošanu.””

Pilnu rakstu iespējams lasīt ŠEIT.

Lasīt tālāk »

LIFE REstore projekts noslēdzies

2019. gada 30. augustā noslēdzāsDabas aizsardzības pārvaldes un partnerorganizāciju īstenotais Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekts “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā”, kurš irpirmais LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekts Latvijā. LIFE REstore komanda pateicas sadarbības partneriem par ieguldījumu!

Pirmo reizi Latvijā, iesaistot zinātniekus un praktiķus, pētītas kūdras ieguves ietekmētas teritorijas un to radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šis projekts ir sniedzis gan dabas saglabāšanā, gan tautsaimniecībā pielietojamas jaunas atziņas un pieredzi.

Projekta rezultātā sagatavoti priekšlikumi Eiropas Savienības un Latvijas vides politikas un klimata mērķu īstenošanai. Projektā izstrādātie nacionālie emisiju faktori organiskajām augsnēm un aprobētā siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumu metodika būs būtisks elements Latvijas klimata politikas plānošanā un ieviešanā, tostarp 2018. gadā pieņemtās ZIZIMM regulas mērķu sasniegšanā.

Lasīt tālāk »

Noslēgusies Ekosistēmu pakalpojumi projekta konference – pieejami materiāli

2020. gada 15. janvārī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra Dabas mājā norisinājās LIFE Ekosistēmu pakalpojumi projekta konference “Dabas vērtība – prakse un pieredze ekosistēmu pakalpojumu un to novērtējuma izmantošanā”, kuru apmeklēja 129 reģistrētie dalībnieki.

Ekosistēmu pakalpojumi un to novērtējums ir veids, kā varam “izmērīt” un parādīt dabas vērtību, kas bija konferences vadmotīvs un caurvija galvenās tēmas:

-perspektīvas ekosistēmu pakalpojumu pieejas piemērošanai Latvijā;

-kaimiņvalstu prakse, izstrādājot nacionāla mēroga novērtējumus;

-dabas ekonomiskā vērtība;

-rekomendācijas un piemēri ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu izmantošanai plānošanā.

Projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi mērķis ir veicināt ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma izmantošanu teritoriju un dabas aizsardzības plānošanā Latvijā.

Iespējas ekosistēmu pakalpojumu pieejas lietojumam Latvijā konferences laikā iezīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola,

Lasīt tālāk »

Informatīvais stends Saulkrastu pilotteritorijā

Projekta pilotteritorijā Saulkrastos dabas dizaina parkā „Baltā kāpa” uzstādīts informatīvais stends – EKOSISTĒMU PAKALPOJUMI SAULKRASTU ATTĪSTĪBAI.

Stends apmeklētājam sniedz informāciju par ekosistēmu pakalpojumu veidiem kopumā un Saulkrastu piekrastē, shematiski ataino Saulkrastu piekrastes tematisko un funkcionālo attīstību no Inčupes līdz Pēterupei un laika skalā sniedz pārskatu par projekta ietvaros paveikto Saulkrastu pilotteritorijā.

Raksta autors: Dabas aizsardzības pārvalde https://ekosistemas.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi1/2122/

Lasīt tālāk »

Zināmais nezināmajā – krasta erozija

2019.gada 20.novembrī Latvijas Radio 1 raidījumā
“Zināmais Nezināmajā” sagatavots sižets par to kāpēc daļā Baltijas jūras
tiek realizēti dažādi krasta preterozijas pasākumi, bet citviet tie būtu pat nevēlami.

Par jūras krasta eroziju, krastu mainību un preterozijas risinājumiem
stāsta mūsu krasta ģeoloģijas eksperts Dr.geol. Jānis Lapinskis.

Raidījumu iespējams noklausīties šeit –https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/par-juras-veselibu-var-uzzinat-ari-petot-apaugumu-uz-kugiem.a123549/

Lasīt tālāk »

Panorāmā un raidījumā Vides Fakti stāsta par pelēko kāpu atjaunošanu

Šī gada novembrī Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt par pelēko kāpu atjaunošanas darbiem, to nepieciešamību, kā arī par pelēkās kāpas unikalitāti.

Sižetu Panorāmā un raidījumā “Vides Fakti” iespējams noskatīties Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.LV

Sižets Panorāmā skatāms šeit -> https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/02.11.2019-izcert-priedes-lai-atjaunotu-peleko-kapu.id171707/ 

Raidījums “Vides fakti” sižets skatāms šeit-> https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.11.2019-vides-fakti.id172866/ 

Lasīt tālāk »

Latvijā pirmais projekts par ūdens atkārtotu izmantošanu

Projekts “Ūdens atkārtotas izmantošanas politikas sekmēšana resursu ziņā efektīviem Eiropas reģioniem” (“Water reuse policies advancement for resource efficient European regions”) (saīsinājumā – AQUARES) ir pirmais projekts Latvijā par ūdens atkārtotu izmantošanu. Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam esam raduši domāt, ka ūdens resursu trūkums nav uzskatāms par mūsu teritorijai attiecināmu problēmu. Tomēr, speciālistu viedoklis un projektā gūtie dati, norāda, ka straujas klimata pārmaiņas un pārmērīgs ūdens patēriņš Eiropā un Latvijā liek domāt par ūdens resursu izmantošanas paradumu maiņu tuvākajā nākotnē. Atrodoties uz pārmaiņu sliekšņa un plānojot sabiedrības un ekonomikas attīstību, būtiski ir jau laikus meklēt jaunas iespējas un pieejas ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

Lasīt tālāk »

Sāksies mežaino kāpu biotopu atjaunošanas darbi

2019.gada novembrī Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” – “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka “Piejūra” mežainajās kāpās tiks uzsākti mežaino kāpu biotopu atjaunošanas darbi Carnikavā, Gaujā un Lilastē. Darbus plānots pabeigt līdz pavasarim.

Pagātnē pārmērīga kāpu mežu izmantošana veicināja kāpu smiltāju pārvietošanos, kāpas tika apmežotas, parastās priedes stādot cieši rindās. Šobrīd stādītās priedes ir blīvi saaugušas ar nepietiekamiem gaismas apstākļiem, neveselīgas un to skujas veido lielu nobiru slāni, līdz ar to apgrūtinot iesēties jaunām priedītēm.

Lai kāpu mežs būtu veselīgs, tas ir jākopj.

Atjaunošanu mežainajās kāpās nepieciešams veikt, lai veidotu neviendabīgu audzes struktūru ar laucēm (atvērumiem), biezākām un skrajākām koku grupām, kas būtu tuva tādai, kas veidojas dabisku procesu gaitā. Tādējādi uzlabojot mežaino piejūras kāpu biotopu kvalitāti un veicinot bioloģisko daudzveidību.

Lasīt tālāk »