Tehniskās palīdzības projekts LIFE TAP DIPRiver
Tehniskās palīdzības projekta vispārējā darbības ietvars ir izstrādāt integrētu projektu, kura mērķis ir īstenot upju baseinu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas VII pielikumu, īpašu uzmanību pievēršot stāvokļa precizēšanai un uzlabošanai Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānos norādītajos ūdensobjektos.
Latvijas teritorijā ir 4 upju sateces baseini, kurā katrā no sateces baseinu apgabaliem šobrīd ir identificēti galvenie riska ūdensobjekti, kuru stāvokli nepieciešams uzlabot, tādējādi labvēlīgi ietekmējot gan gruntsūdeņu kvalitāti, gan virsūdeņu kvalitāti. Ūdens pamatdirektīva 2000/60 / EK nosaka virkni dažādu parametru un kvalitātes rādītājus, kuriem ir jāatbilst, bet identificētie riska ūdensobjekti, kas ir gan upes, ezeri, piekrastes ūdeņi un gruntsūdeņi, diemžēl neatbilst šīm prasībām, ja vien netiks īstenoti visi ierosinātie pamata un papildu pasākumi. Šie riska objekti ir identificēti katram upju sateces baseinam atsevišķi, kā arī norāda galveno problēmu cēloni konkrētajā ūdenstilpē. Šobrīd Latvijā kopš 03.06.2018. ir spēkā normatīvais regulējums Ministru Kabineta noteikumi Nr.418 “Noteikumi par riska ūdensobjektiem”, kas tika ieviesti pēc tam, kad tik aizstrādāti pirmie upju baseinu apsaimniekošanas plāni. Pieņemot jauno regulējumu (MK not.nr.418.) tika izstrādāta otrā versija upju baseinu apsaimniekošanas plāniem. Noteikumi nosaka gan virszemes ūdensobjektus, kuros pastāv risks nesasniegt Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto labu virszemes ūdeņu stāvokli minētajā likumā paredzētajā termiņā, gan prasības riska ūdensobjektu aizsardzībai, kā arī identificē katram riska objektam būtiskākos problēmu cēloņus un to atrašanās vietas. Tiek noteiktas darbības, kas jāņem vērā gan valsts iestādēm, gan privātpersonām, lai novērstu vai samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz attiecīgo ūdenstilpni un uzlabotu tās statusu. Piemēram, attiecībā uz piesārņojošo vielu emisijām ūdenī, kur zivju resursu aizsardzībai ir aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju plākšņu aizsprostus un ierīkot jebkādus mehāniskus šķēršļus. Tāpat arī attiecībā uz plānošanas dokumentu izstrādi ir jāplāno un jāapstiprina darbības uzsākšana attiecīgā dokumenta īstenošanai, lai novērstu vai samazinātu būtiskāko riska cēloņu nelabvēlīgo ietekmi.
Šobrīd ir uzsākts darbs pie trešo upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes, kur daudzos gadījumos, lai uzlabotu ūdens kvalitāti, pietiek ar jau identificētajiem atjaunošanas pasākumiem. Arī otrā upju baseinu apsaimniekošanas plānu īstenošanas periodā tika izstrādātas jaunas metodes un tehnoloģijas, lai samazinātu piesārņojumu, kuras varētu izmantot arī trešajā periodā, lai gan šie pasākumi vēl nav iekļauti pasākumu darbības programmā. Daudzās jomās (arī citās valstīs) praksē jau ir īstenoti dažādi pasākumi, un jau tagad ir iespējams novērtēt labvēlīgo ekoloģisko un ekonomisko ietekmi. Tādējādi arī Latvijā, nākotnē varētu šo praktisko pieredzi izmantot, lai apstiprinātu novatorisku pasākumu izmantošanu. Projekta laikā tiks ieviesti jauni pasākumi, lai būtu iespējams noteikti darbību ietekmi dažādās jomās, kā arī tie varētu kalpot kā praktiskie pasākumi upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešanai.
Projekts “Tehniskā palīdzība upju baseinu apsaimniekošanas plānu integrēta projekta izstrādāšanai Latvijā” LIFE TAP DIPRiver (Nr. LIFE18 TAE/LV/000002) tiek ieviests ar Eiropas Savienības LIFE programmas finansiālu atbalstu.
