2019.gada nogalē biedrības eksperte Elīna Konstantinova un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētniece Linda Grīnberga sniedza interviju laikrakstam Diena sadaļā “Vides Diena”.
“”Latvija ir bagāta ar dabiskiem ūdens resursiem, taču klimata pārmaiņu prognozes liecina, ka problēmas ir iespējamas, piemēram, nokrišņu daudzums var koncentrēties pavasaros un rudeņos, bet vasaras var kļūt sausākas un mūsu valsti var skart mitruma deficīts,” skaidro Konstantinova un turpina: “Upju baseinu apsaimniekošanas plānos problēma jau iezīmējas, un tā ir saistīta ar virszemes ūdens objektu neatbilstošajiem kvalitātes rādītājiem, kad veidojas vai nu punktveida piesārņojums – no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un rūpnīcām, vai difūzais piesārņojums – pamatā no lauksaimniecības un mežsaimniecības darbībām. Te būtisks faktors ir cilvēka saimnieciskās darbības rezultāts. Tāpēc, domājot par ilgtspējīgu attīstību, ir pienācis laiks arī Latvijā runāt par atkārtotu ūdens izmantošanu.””
Pilnu rakstu iespējams lasīt ŠEIT.
Lasīt tālāk »

2019. gada 30. augustā noslēdzāsDabas aizsardzības pārvaldes un partnerorganizāciju īstenotais Eiropas Komisijas vides un klimata programmas LIFE projekts “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā”, kurš irpirmais LIFE programmas Klimata apakšprogrammas projekts Latvijā. LIFE REstore komanda pateicas sadarbības partneriem par ieguldījumu!
Pirmo reizi Latvijā, iesaistot zinātniekus un praktiķus, pētītas kūdras ieguves ietekmētas teritorijas un to radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šis projekts ir sniedzis gan dabas saglabāšanā, gan tautsaimniecībā pielietojamas jaunas atziņas un pieredzi.
Projekta rezultātā sagatavoti priekšlikumi Eiropas Savienības un Latvijas vides politikas un klimata mērķu īstenošanai. Projektā izstrādātie nacionālie emisiju faktori organiskajām augsnēm un aprobētā siltumnīcefekta gāzu emisiju mērījumu metodika būs būtisks elements Latvijas klimata politikas plānošanā un ieviešanā, tostarp 2018. gadā pieņemtās ZIZIMM regulas mērķu sasniegšanā.
Lasīt tālāk »
2020. gada 15. janvārī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra Dabas mājā norisinājās LIFE Ekosistēmu pakalpojumi projekta konference “Dabas vērtība – prakse un pieredze ekosistēmu pakalpojumu un to novērtējuma izmantošanā”, kuru apmeklēja 129 reģistrētie dalībnieki.
Ekosistēmu pakalpojumi un to novērtējums ir veids, kā varam “izmērīt” un parādīt dabas vērtību, kas bija konferences vadmotīvs un caurvija galvenās tēmas:
-perspektīvas ekosistēmu pakalpojumu pieejas piemērošanai Latvijā;
-kaimiņvalstu prakse, izstrādājot nacionāla mēroga novērtējumus;
-dabas ekonomiskā vērtība;
-rekomendācijas un piemēri ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu izmantošanai plānošanā.
Projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi mērķis ir veicināt ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma izmantošanu teritoriju un dabas aizsardzības plānošanā Latvijā.
Iespējas ekosistēmu pakalpojumu pieejas lietojumam Latvijā konferences laikā iezīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola,
Lasīt tālāk »
Projekta pilotteritorijā Saulkrastos dabas dizaina parkā „Baltā kāpa” uzstādīts informatīvais stends – EKOSISTĒMU PAKALPOJUMI SAULKRASTU ATTĪSTĪBAI.
Stends apmeklētājam sniedz informāciju par ekosistēmu pakalpojumu veidiem kopumā un Saulkrastu piekrastē, shematiski ataino Saulkrastu piekrastes tematisko un funkcionālo attīstību no Inčupes līdz Pēterupei un laika skalā sniedz pārskatu par projekta ietvaros paveikto Saulkrastu pilotteritorijā.
Raksta autors: Dabas aizsardzības pārvalde https://ekosistemas.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi1/2122/
Lasīt tālāk »
2019.gada 20.novembrī Latvijas Radio 1 raidījumā
“Zināmais Nezināmajā” sagatavots sižets par to kāpēc daļā Baltijas jūras
tiek realizēti dažādi krasta preterozijas pasākumi, bet citviet tie būtu pat nevēlami.
Par jūras krasta eroziju, krastu mainību un preterozijas risinājumiem
stāsta mūsu krasta ģeoloģijas eksperts Dr.geol. Jānis Lapinskis.
Raidījumu iespējams noklausīties šeit –https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/par-juras-veselibu-var-uzzinat-ari-petot-apaugumu-uz-kugiem.a123549/
Lasīt tālāk »
Šī gada novembrī Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt par pelēko kāpu atjaunošanas darbiem, to nepieciešamību, kā arī par pelēkās kāpas unikalitāti.
Sižetu Panorāmā un raidījumā “Vides Fakti” iespējams noskatīties Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.LV
Sižets Panorāmā skatāms šeit -> https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/02.11.2019-izcert-priedes-lai-atjaunotu-peleko-kapu.id171707/
Raidījums “Vides fakti” sižets skatāms šeit-> https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.11.2019-vides-fakti.id172866/
Lasīt tālāk »

Projekts “Ūdens atkārtotas izmantošanas politikas sekmēšana resursu ziņā efektīviem Eiropas reģioniem” (“Water reuse policies advancement for resource efficient European regions”) (saīsinājumā – AQUARES) ir pirmais projekts Latvijā par ūdens atkārtotu izmantošanu. Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam esam raduši domāt, ka ūdens resursu trūkums nav uzskatāms par mūsu teritorijai attiecināmu problēmu. Tomēr, speciālistu viedoklis un projektā gūtie dati, norāda, ka straujas klimata pārmaiņas un pārmērīgs ūdens patēriņš Eiropā un Latvijā liek domāt par ūdens resursu izmantošanas paradumu maiņu tuvākajā nākotnē. Atrodoties uz pārmaiņu sliekšņa un plānojot sabiedrības un ekonomikas attīstību, būtiski ir jau laikus meklēt jaunas iespējas un pieejas ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
Lasīt tālāk »
2019.gada novembrī Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” – “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka “Piejūra” mežainajās kāpās tiks uzsākti mežaino kāpu biotopu atjaunošanas darbi Carnikavā, Gaujā un Lilastē. Darbus plānots pabeigt līdz pavasarim.
Pagātnē pārmērīga kāpu mežu izmantošana veicināja kāpu smiltāju pārvietošanos, kāpas tika apmežotas, parastās priedes stādot cieši rindās. Šobrīd stādītās priedes ir blīvi saaugušas ar nepietiekamiem gaismas apstākļiem, neveselīgas un to skujas veido lielu nobiru slāni, līdz ar to apgrūtinot iesēties jaunām priedītēm.
Lai kāpu mežs būtu veselīgs, tas ir jākopj.
Atjaunošanu mežainajās kāpās nepieciešams veikt, lai veidotu neviendabīgu audzes struktūru ar laucēm (atvērumiem), biezākām un skrajākām koku grupām, kas būtu tuva tādai, kas veidojas dabisku procesu gaitā. Tādējādi uzlabojot mežaino piejūras kāpu biotopu kvalitāti un veicinot bioloģisko daudzveidību.
Lasīt tālāk »
Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Civillikuma 1104. pants nosaka, ka “Publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai. Jūras piekraste pieder valstij līdz ati vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.” Ņemot vērā, ka kopš Civillikuma pieņemšanas ir pagājis samērā ilgs laiks, Civillikuma autori nav paredzējuši, ka šodien jūras piekraste ir ļoti dinamiska zona, kas atrodas nepārtrauktā jaunveidošanās un noārdīšanas procesā.
Laika
gaitā, mainoties procesiem dabā, krasta erozijas procesa rezultātā jūra ir
virzījusies iekšzemes virzienā un dažviet skar arī privātpersonām piederošus
īpašumus. Tāpēc arvien aktuālāka ir nepieciešamība precīzāk definēt atskaites
punktu par to, kas pieder valstij, jeb vietu, kuru sasniedz jūras augstākā
banga, kā arī to, kā tas ietekmē privātos īpašumus,
Lasīt tālāk »
Baltijas valstīs, Somijā un Vācijā uzsākts starptautisks projekts “Klimata pārmaiņu samazināšanas iespēju demonstrēšana auglīgās organiskajās augsnēs Baltijas valstīs un Somijā” (LIFE OrgBalt), kas tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE, Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI) programmas finansiālu atbalstu.
LIFE OrgBalt mērķis ir klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu demonstrēšana, apsaimniekojot auglīgas organiskās augsnes lauksaimniecības un meža zemēs mērenajā klimata joslā. Apsaimniekošanas scenāriju demonstrēšana un ietekmes modelēšana tiks veikta ar mērķi samazināt zemes sektora (lauksaimniecība un mežsaimniecība) siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas un sniegt ieguldījumu ES kopīgo un nacionālo klimata mērķu sasniegšanā.
Organisko augšņu (kūdras un kūdrainās augsnes) platības Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā aizņem 34,5 milj. ha, kas ir 7% no ES kopējās platības.
Lasīt tālāk »