Šī gada janvārī dabas parkā “Piejūra” Mangaļsalā tika uzsākti mežaino kāpu biotopu apsaimniekošanas darbi. Šīs ir vienas no projekta LIFE CoHaBit praktiskajām aktivitātēm dabā, kas tiek veiktas atbilstoši ekspertu atzinumiem un saskaņā ar vides ekspertu vērtējumiem, kas tika pausti pērnā gada jūnijā ekspertu sanāksmē, veicot lauka apsekojumus darbu paredzētajās teritorijās Mangaļsalā.
Mangaļsalas mežainajās kāpās notika kokaudžu retināšana un lauču veidošanas darbi. Darbu mērķis ir izveidot neviendabīgu audzes biezības struktūru ar laucēm, biezākām un skrajākām koku grupām, kas būtu tuva tādai, kas veidojas dabisku procesu gaitā. Lauces veidotas dažāda lieluma, bet nepārsniedzot 0,2 ha platību. Tika saglabātas visas kritalas un sausokņi, kas resnāki par 25 cm un saglabājušies no iepriekšējās mežaudzes.
Pelēkajā kāpā atstāti tikai daži koki uz hektāru.
Lasīt tālāk »
Starptautiskais projekts AQUARES ir Interreg Europe programmas projekts, ko līdzfinansē Eiropas Savienība reģionālais attīstības fonds. Projekts tika uzsākts 2018.gada 1.jūnijā un tiek realizēts 5 gadus līdz 2023.gada 31.maijam. Kopā projektā ir 10 partneri, kas pārstāv 9 Eiropas valstis – Spānija, Grieķija, Polija, Malta, Itālija, Vācija, Slovēnija, Čehija un Latvija. Projekta vadošais partneris – Mursijas reģionālā pārvalde, ūdens, lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības un ūdenssaimniecības ministrija.
AQUARES projekta mērķis ir uzlabot politikas instrumentus un ūdens apsaimniekošanas koncepcijas, integrējot notekūdeņu atkārtotu izmantošanu valsts, reģionālajā un vietējā attīstības plānos, lai veicinātu notekūdeņu resursu efektīvu izmantošanu. Projekts palielinās valsts iestāžu spēju ierosināt tiesību aktu izmaiņas attiecībā uz ūdens un dzeramā ūdens pamatdirektīvām. Projekts arī liek uzsvaru uz labāko praksi, lai nodrošinātu atbilstību ūdens kvalitātes standartiem un veicina ilgtspējīgas attīstības un ekoinovācijas ieviešanu lauksaimniecībā,
Lasīt tālāk »
Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā vides un klimata projekta LIFE REstore pētījumi apstiprina – starptautiski noteiktie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju faktori, kurus Latvija izmanto savā ikgadējajā nacionālajā SEG emisiju inventarizācijā, ir divas reizes lielāki nekā reālās SEG emisijas no apsaimniekotām organiskajām augsnēm Latvijā. Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā, kas ir ap 17% no kopējām emisijām valstī, un precīzāk plānot valsts klimata pārmaiņu samazināšanas politiku un ieviešamos pasākumus atbilstoši reālajai situācijai. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur izstrādāti nacionālie SEG emisiju faktori apsaimniekotiem mitrājiem, kā arī daļai no organiskajām augsnēm lauksaimniecības un meža zemēs.
Latvija ir ar kūdras resursiem bagāta valsts, bet kūdra purvos un citās organiskajās augsnēs ir viena no lielākajām siltumnīcefekta gāzu (oglekļa) krātuvēm – uzskata,
Lasīt tālāk »
