Jaunumi

Biedrība Baltijas krasti aicina darbā Vides projektu vadītāju!

Biedrība Baltijas krasti, reģ.nr.40008116782, aicina darbā VIDES PROJEKTU VADĪTĀJU!

GALVENIE PIENĀKUMI:

  • Vadīt un ieviest pilna cikla vides projektus;
  • Nodrošināt saturisko pienesumu vides projektu īstenošanā;
  • Plānot un ieviest projekta aktivitātes atbilstoši laika grafikam un budžetam;
  • Vadīt projekta finanšu plūsmu, gatavot atskaites par projekta gaitu un izpildes progresu;
  • Piedalīties iepirkumu veikšanā;
  • Nodrošināt komunikāciju ar projekta partneriem, projektā ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm, tostarp organizējot vides izglītības un komunikācijas pasākumus un informatīvās kampaņas, tai skaitā iesaistoties to satura veidošanā;
  • Identificēt un vadīt projekta riskus;
  • Piedalīties jaunu projektu identificēšanā un projekta pieteikumu izstrādē.

PRASĪBAS KANDIDĀTAM:

  • Augstākā izglītība (vides vai projektu vadības jomā tiks uzskatīta par priekšrocību);

Lasīt tālāk »

Biedrība ‘’Baltijas krasti’’ uzsāk jaunveidojamā dabas parka “Istra” pārvaldības plāna izstrādi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā biedrība ‘’Baltijas krasti’’ uzsāk jaunveidojamā dabas parka “Istra” pārvaldības plāna izstrādi.

Aicinām izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus par turpmāko dabas parka attīstības vīziju aizpildot tiešsaistes anketu vai drukātā formā klātienē, Ludzas novada pašvaldībā (aizpildīto anketu var atstāt pašvaldībā vai nosūtīt istra.parvaldibasplans@gmail.com), vai zvanot (pa tālruņa numuru + 371 26468007).

Plānotais dabas parks ‘’Istra’’ atrodas Ludzas novada Istras pagastā. Plānots, ka tas ietvers dabas parku “Istras pauguraine”, dabas liegumu “Istras ezers” un dabas liegumu ‘’Istras staignāju meži’’, kā arī Škaunas ezeru, Dziļo ezeru, Audzeļu ezeru, un blakus esošās bioloģiski vērtīgās teritorijas, pārvaldības plānā izvērtējot to iekļaušanu apvienotā dabas parkā. ĪADT dabas parks ‘’Istras pauguraine’’ tika dibināts 1977.

Lasīt tālāk »

Noslēdzies projekts “Augstākās bangas robežas noteikšana iecirkņos ar sarežģītu teritorijas īpašumtiesību struktūru”

Biedrība “Baltijas krasti” no 2022. g. oktobrim līdz decembrim īstenojusi projektu “Augstākās bangas robežas noteikšana iecirkņos ar sarežģītu teritorijas īpašumtiesību struktūru”. Projekta ietvaros uzlabota līdz šim izveidoto augstākās bangas robežlīnija, identificēti objekti krasta zonas reljefā un morfoloģijā, kuru klātbūtne būtu izmantojama kā aktīvās krasta zonas robežas indikators arī pie absolūtajiem augstumiem, kas ir mazāki par iepriekš definēto minimāli pieļaujamo, kā arī konsultēts par juridisko metodiku personu īpašumu sadursmes situācijās.

Latvijas piekraste ir ne tikai dabas aizsardzības objekts, bet tai ir arī nozīmīga ekonomiskā, sociālā, kultūras un rekreatīvā nozīme. Civillikuma 1104.pants noteic, ka publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai. Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Civillikums nosaka piederības,

Lasīt tālāk »

Jūras augstākā banga – turpinās darbs pie robežlīnijas uzlabošanas

Biedrība “Baltijas krasti” uzsāk projektu “Augstākās bangas robežas noteikšana iecirkņos ar sarežģītu teritorijas īpašumtiesību struktūru”. Projekta ietvaros plānots uzlabot līdz šim izveidoto augstākās bangas robežlīniju, identificēt tādus objektus krasta zonas reljefā un morfoloģijā, kuru klātbūtne būtu izmantojama kā aktīvās krasta zonas robežas indikators arī pie absolūtajiem augstumiem, kas ir mazāki par iepriekš definēto minimāli pieļaujamo, kā arī konsultēt par juridisko metodiku personu īpašumu sadursmes situācijās.

Balstoties uz iepriekš izstrādātiem projektiem, Augstākās bangas robežu nosaka kā nepārtrauktu līniju ar algoritma modeli, kā arī izņēmuma zonās – pēc ekspertu vērtējuma. Vērtējot modeli ir secināts, ka tā īstenošana novedīs pie Civillikuma 1104. pantā nostiprinātā principa, ka zeme līdz augstākajai bangas joslai pieder valstij, sadursmes ar personu īpašuma tiesībām, kas veidojušās gan vēsturiskās zemes reformas procesā,

Lasīt tālāk »

Noslēdzies projekts “Vides NVO – katalizators un virzītājs sadarbībai aprites ekonomikas jomā” un izstrādāts nodevums

Biedrība “Baltijas krasti” noslēgusi projektu “Vides NVO – katalizators un virzītājs sadarbībai aprites ekonomikas jomā” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/47/2021) .

Projekts īstenots, biedrībai sadarbojoties ar projektu iesniegumu konkursā “Vides nevalstisko organizāciju sadarbības un kapacitātes stiprināšana” tematiskās sadarbības aktivitātes “Aprites ekonomikas jomā” īstenošanā iesaistītājām organizācijām – biedrību “Zaļā brīvība” un nodibinājumu “Pasaules dabas fonds”.

Projektā sasniegtie rezultāti

1. Izstrādāts tematiskais ietvars starpnodevuma un nodevuma realizēšanai;

2. Sarīkoti un novadīti četri semināri pašvaldību pārstāvjiem un citiem interesentiem par dažādām tēmām, kas saistās ar aprites ekonomiku – atkritumu šķirošanu, pārtikas atkritumu mazināšanu, zaļo publisko iepirkumu, un citām.

3. Sagatavots tematiskais nodevums, kurā ietvertas semināros gūtās atziņas un praktiski piemēri aprites ekonomikas principu īstenošanās pašvaldību līmenī.

Lasīt tālāk »

Noslēdzies projekts “Augstākās bangas robežlīnijas un tās riska zonas noteikšana un apsaimniekošana jūras krasta joslā”

2021.gada aprīlī starp Valsts reģionālās attīstības aģentūru un biedrību “Baltijas krasti” tika noslēgts līgums Nr.1-08/169/2020 par projekta „Augstākās bangas robežlīnijas un tās riska zonas noteikšana un apsaimniekošana jūras krasta joslā” (projekta reģistrācijas Nr.1-08/169/2020) īstenošanu. Projekta sadarbības iestāde – VARAM Vides aizsardzības departaments.

Jūras piekrastes josla līdz vietai, kuru sasniedz augstākā banga, pieder valstij, un par šo teritoriju būtu attiecīgi jārūpējas, nosakot piemērotus apsaimniekošanas pasākumus. Ņemot vērā, ka jūras piekraste ir ļoti dinamiska zona, kas atrodas nepārtrauktā jaunveidošanās un noārdīšanas procesā, laika gaitā, mainoties procesiem dabā, krasta erozijas rezultātā jūra ir virzījusies iekšzemes virzienā, izmainot cilvēku noteiktās robežas. Ir nepieciešama skaidra metodoloģija un juridiski pamatoti risinājumi jūras piekrastes joslas robežas noteikšanai nacionālā mērogā īpašumtiesību definēšanai, lai pašvaldības varētu veikt piekrastes apsaimniekošanu un nodrošināt tīru,

Lasīt tālāk »

Aicinām piedalīties tiešsaistes seminārā “Zaļais publiskais iepirkums – noderīgs rīks aprites ekonomikas principu ieviešanā”

Semināru rīko vides nevalstiskās organizācijas “Zaļā brīvība”, “Pasaules
dabas fonds” un “Baltijas krasti”, lai veicinātu aprites ekonomikas principu
ieviešanu Latvijas pašvaldībās.

Semināra mērķi ir:

  1. Konsultēt par Zaļā publiskā iepirkuma ieviešanas (ZPI) pamatprincipiem;
  2. Demonstrēt veidus, kā iespējams veidot iepirkumus, kas gan atbalsta vietējo ekonomiku, gan samazina ietekmi uz vidi.

Pasākums norisināsies 16. martā, plkst. 10.00 – 12.30, platformā “zoom”.

Lai saņemtu
saiti uz semināru, lūgums reģistrēties šeit: https://us02web.zoom.us/meeting/register/tZ0qfu2upjooHNB8yl8gowurUEwUCB4ZbtNa

Seminārā ar
savām zināšanām dalīsies VARAM Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļas
vecākā eksperte Inese Pelša. Pasākuma laikā būs iespēja mācīties no piemēriem,
dalīties savā pieredzē un uzdot jautājumus.

Galvenās tēmas:

  • Ilgtspējīga attīstība,

Lasīt tālāk »

3. martā norisināsies seminārs “Aprites ekonomika praksē – pārtikas atkritumu mazināšana Latvijas pašvaldībās”

Semināru rīko vides nevalstiskās organizācijas “Zaļā brīvība”, “Pasaules dabas fonds” un “Baltijas krasti”, lai veicinātu aprites ekonomikas principu ieviešanu Latvijas pašvaldībās. Semināra mērķis ir informēt un sniegt praktiskus padomus par ar pārtikas atkritumu mazināšanu un kompostēšanu saistītu iniciatīvu ieviešanu.

Seminārs
norisināsies 3. martā, plkst. 10.00 – 12.30, platformā “zoom”.

Lai saņemtu saiti uz semināru, lūgums
reģistrēties šeit: https://us02web.zoom.us/meeting/register/tZYpce-qrzguG9B4paPmrn_hZZ9GiEafsc6Y

Semināra galvenās tēmas:

  1. Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana un individuālā komposta veidošana;
  2. Labās prakses pārtikas atkritumu mazināšanā un kopienu iniciatīvu ieviešanā pašvaldību un organizāciju līmenī.

Seminārs tiek rīkots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, valsts budžeta programmas 21.00.00 „Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 „Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas „Multisektoriālie projekti” aktivitātes „Vides nevalstisko organizāciju sadarbības un kapacitātes stiprināšana” ietvaros.

Lasīt tālāk »

Aicinām reģistrēties semināram “Aprites ekonomikas principu ieviešana Latvijā – teorija un prakse atkritumu šķirošanas veicināšanai”

Pasākumā piedalīsies nozares eksperti, kas dalīsies zināšanās un pieredzē par rīcībām, kas nepieciešamas, lai realizētu aprites ekonomikas principus Latvijā. Šajā seminārā īpaši pievērsīsimies atkritumu šķirošanai, sabiedrības izpratnes veicināšanai, un veidiem, kā pagarināt atkritumos nonākušo resursu dzīves ciklu.

Tirgus izpēte par sabiedrības izpratnes vides un klimata jomā veicināšanas un komunikācijas kampaņas veikšanu

Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programma “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros tiek veikta  tirgus izpēte sabiedrības izpratnes vides un klimata jomā veicināšanas un komunikācijas kampaņas veikšanā.

Nolikumu iespējams saņemt arī rakstot
pieprasījumu uz e-pastu info@baltijaskrasti.lv

Piedāvājumu iesniegšanas datums: 2021.gada 27.oktobris

Piedāvājuma iesniegšanas laiks: 10:00

Piedāvājuma iesniegšanas vieta: uz e-pastu info@baltijaskrasti.lv vai klātienē Maskavas ielā 127, Rīgā.

Tirgus izpēte norisinās ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”  finansiālu atbalstu projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros.

Lasīt tālāk »

Tirgus izpēte semināru un pasākumu organizēšanā

Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programma “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros tiek veikta tirgus izpēte par semināru un pasākumu organizēšanu.

Nolikumu iespējams saņemt arī rakstot
pieprasījumu uz e-pastu info@baltijaskrasti.lv

Piedāvājumu iesniegšanas datums:
2021.gada 15.oktobris

Piedāvājuma iesniegšanas laiks: 10:00

Piedāvājuma iesniegšanas vieta: uz e-pastu info@baltijaskrasti.lv

Tirgus izpēte norisinās ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide”  finansiālu atbalstu projekta Nr. NFI/AK/02 “Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi” ietvaros.

Lasīt tālāk »

Uzsākta projekta “Vides NVO – katalizators un virzītājs sadarbībai aprites ekonomikas jomā” īstenošana

Biedrība “Baltijas krasti” uzsākusi projekta “Vides NVO – katalizators un virzītājs sadarbībai aprites ekonomikas jomā” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/47/2021)  īstenošanu.

Projekts tiks īstenots, biedrībai sadarbojoties ar projektu iesniegumu konkursā “Vides nevalstisko organizāciju sadarbības un kapacitātes stiprināšana” tematiskās sadarbības aktivitātes “Aprites ekonomikas jomā” īstenošanā iesaistītājām organizācijām – biedrību “Zaļā brīvība” un nodibinājumu “Pasaules dabas fonds”.

Projekta mērķis

Biedrība ir ieinteresēta darboties aprites ekonomikas jomā, tā ir saistīta
ar esošo kompetenci, projektu iestrādnēm, kā arī turpmākiem pētniecības un
praktisko iniciatīvu plāniem. Biedrība saskata vairākus izaicinājumus “Rīcības
plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam” ieviešanai Latvijā, kā
piemēram, tautsaimniecības liela atkarība no dabas resursiem, zema resursu
produktivitāte, tehnoloģiju un iniciatīvu trūkums otrreizējo izejvielu
pārstrādē un izmantošanā. Pāreja uz aprites ekonomiku paredz valsts ekonomikas
pārveidi un šajā gadījumā ļoti būtisks ir plašs sabiedrības atbalsts,

Lasīt tālāk »

PLASTECO projekta sanāksmē spriež par rīcībām mikroplastmasas piesārņojuma novēršanai Latvijā

Ceturtdien, 10. jūnijā, norisinājās jau trešā projekta PLASTECO ieinteresēto pušu sanāksme par mikroplastmasas piesārņojumu ūdenī un risinājumiem tā novēršanai. Tās laikā pētnieki, uzņēmēji, un vides eksperti dalījās ar jaunākajām atziņām par mikroplastmasas piesārņojumu Latvijā un sniedza ieskatu veidos, kā piesārņojumu iespējams novērst vai samazināt.

Sanāksmes laikā Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces izklāstīja jaunākās atziņas par mikroplastmasas apjomiem un daudzveidību Latvijas ūdenstilpēs. Pētot nogulumus Latvijas ezeros, novērots, ka arī ezeros ar aizsargājamas teritorijas statusu atrodams mikroplastmasas piesārņojums. Mikroplastmasas daļiņas atrastas pat slāņos, kas datējami ap 1909. gadu, norādot, ka mūsdienās radītais piesārņojums nonāk arī pavisam senās vidēs.

Inta Dimante – Deimantoviča, Latvijas Hidroekoloģijas Institūta pētniece, uzsvēra – “Mikroplastmasas pārnese notiek gan pa gaisu, gan ūdeni, kaimiņu piesārņojumam ietekmējot arī mūsu vidi.

Lasīt tālāk »

Jūras augstākā banga – atsākas darbs pie robežlīnijas noteikšanas un vides politikas dokumentu pilnveides

Biedrība “Baltijas krasti” uzsāk projektu “Augstākās bangas robežlīnijas un tās riska zonas noteikšana un apsaimniekošana jūras krasta joslā”. Projekta ietvaros plānots noteikt augstākās bangas robežlīniju, balstoties uz iepriekš izstrādāto metodoloģiju, un piedāvāt priekšlikumus vides politikas dokumentu pilnveidei.

Robežlīniju plānots noteikt, izmantojot 2,5 metru absolūtā augstuma atzīmi virs jūras līmeņa, kā arī dabā analizējot izņēmuma gadījumu zonas, piemēram, upju grīvas vai mākslīgi nostiprinātus krastus. Tiks veidotas tematiskās kartes, kas atspoguļo augstākās bangas robežlīnijas noteikšanu dažādās krasta teritorijās. Vienlaikus tiks skatīts arī augstākās bangas robežlīnijas juridiskais konteksts un izstrādāti ieteikumi apsaimniekošanas darbībām augstākās bangas robežlīnijas zonā.

Kā noskaidrots iepriekš, šobrīd jūras krastā atrodas vairāk nekā 100 īpašumu. Krasta mainīgums tiešā veidā ietekmē šos īpašniekus, jo iespējama jaunu piekrastes teritoriju nonākšana valsts īpašumā.

Lasīt tālāk »