Izstrādāts jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastei
Piekrastē katru gadu tiek izskalots ievērojams daudzums jūras aļģes. Izskaloto jūras aļģu sanesumu joslas var veidot Eiropas Savienības nozīmes biotopu, kas ir nozīmīga dzīves vieta Latvijā reti sastopamām, īpaši aizsargājamām augu sugām, kā arī biotops ir barošanās vieta daudzām ūdensputnu sugām. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes apsaimniekošanu, ievērojot gan saimnieciskās, gan dabas aizsardzības intereses, ir svarīgi novērtēt un monitorēt piekrastes sanesumu novākšanas nepieciešamību un sekas.
Biedrība “Baltijas krasti” plašā ekspertu sastāvā 2018.gadā veica apjomīgus praktiskos lauka un kamerālos darbus kā rezultātā tika izstrādāts dokuments –
JŪRAS AĻĢU SANESUMU IZVĒRTĒŠANAS UN APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS LATVIJAS PIEKRASTĒ.
Dokumenta mērķis ir apzināt izskaloto jūras aļģu uzkrāšanās vietas, to iespējamo apsaimniekošanu no dabas aizsardzības un saimnieciskā viedokļa visā Latvijas jūras krasta līnijā (izņemot Rīgas pilsētas jūras krasta līniju), kas būtu kā rekomendācija atbildīgajām institūcijām, izsniedzot atzinumus par saimnieciskās un/vai vides aizsardzības rakstura darbībām, saistībā ar jūras aļģu apsaimniekošanu un izmantošanu piekrastē.
“Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastei” dokumentā:
- Veikts apsekojumos iegūto aļģu sanesumu datu apkopojums par:
- Aļģu sanesumu izkliedi Latvijas piekrastē;
- Apzinātas izskaloto aļģu sugas un to īpatsvars katrā pilotteritorijā;
- Analizētas aļģu sanesumu sezonālās izmaiņas.
- Veikts piekrastes posmu krasta morfoloģiskais novērtējums.
- Noteiktas aļģu sanesumu vietas, kas ir nozīmīgas bioloģiskai daudzveidībai – biotopam “1210 Viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām” un aizsargājamo augu atradnēm.
- Veikta bezmugurkaulnieku daudzveidības izvērtējums un analīze jūras aļģu sanesumos, kas ietver informāciju par:
- Bezmugurkaulnieku sadalījumu piekrastes posmos;
- Bezmugurkaulnieku sabiedrību raksturojumu;
- Bezmugurkaulnieku saistību ar aļģu daudzumu un sugu sastāvu;
- Putnu barošanās ar bezmugurkaulniekiem.
- Izvērtētas putnu ligzdošanas un barošanās vietas piekrastē.
- Veikta jūras sanesumu savākšanas, apsaimniekošanas un izmantošanas iespēju analīze, kas ietver:
- Eiropas Savienības nostājas piekrastes un jūras resursu apsaimniekošanā izvērtējums;
- Baltijas jūras potenciāla analīze;
- Jūras sanesumu savākšanas, transportēšanas un uzglabāšanas metodes apraksts;
- Uzglabāšanas vai izvietošanas metodes apraksts;
- Jūras izmešu izmantošanas iespējas un veidu apraksts.
- Veikta piekrastes pašvaldību aptauja.
- Izstrādāti priekšlikumi un rekomendācijas jūras sanesumu izmantošanai, ņemot vērā vides, sociālās un ekonomiskās intereses.
Dokumenta izstrādāti veica biedrība “Baltijas krasti” šādā ekspertu sastāvā:
- Dr.biol. Maija Balode
- Dr.oec. Līga Brūniņa
- Mg. biol. Helmuts Hofmanis
- Mg. biol. Kārlis Kalvišķis
- Dr.oec. Elīna Konstantinova
- Dr. geol. Jānis Lapinskis
- Dr.biol. Brigita Laime
- Dr.paed. Aija Peršēvica
- Dr.oec. Iluta Skrūzlane
- Dr. biol. Voldemārs Spuņģis
- Dr.biol. Solvita Strāķe
- MSc. studente Meldra Kukule
Plāns izstrādāts pēc biedrības “Partnerība laukiem un jūrai” pasūtījuma, kas sadarbībā ar Latvijas Zivsaimniecības vietējām rīcības grupām īsteno EJZF starpteritoriālo sadarbības projektu, kura mērķis ir izstrādāt Latvijas piekrastes teritorijai vienotu dokumentu, lai palīdzētu uzņēmējiem, pašvaldībām, piekrastes apsaimniekotājiem un Dabas aizsardzības pārvaldei īstenot jūras aļģu apsaimniekošanu, ņemot vērā gan dabas aizsardzības, gan saimnieciskās intereses.
