LIFE UpcyclingGrass
Eiropas Savienības LIFE projekts ”Tehnoloģisko risinājumu pilotprojekts zālāju biomasas ilgtspējīgai un klimatam draudzīgai apsaimniekošanai”
| Projekta nosaukums |
Tehnoloģisko risinājumu pilotprojekts zālāju biomasas ilgtspējīgai un klimatam draudzīgai apsaimniekošanai |
| Projekta saīsinājums | LIFE UpcyclingGrass |
| Joma | Atkritumu apsaimniekošana, aprites ekonomika, ilgtspējīga resursu izmantošana, vides izglītība |
| Norises laiks | 2023. gada 1. decembris. – 2028. gada 31. augusts |
| Projektu līdzfinansē | ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra |
| Projekta partneri | Vadošais partneris: Latvijas Dabas fonds
Sadarbības partneri: Biedrība “Baltijas krasti” |
| Kopējais budžets | 5,632,906 EUR |
| ES līdzfinansējums | 3,293,191 EUR |
| Valsts līdzfinansējums | |
| Partneru līdzfinansējums |
Projekta LIFE UpcyclingGrass vispārējais mērķis ir izstrādāt, pārbaudīt un demonstrēt dažādas novatoriskas tehnoloģiskas pieejas klimatam labvēlīgai zālāju apsaimniekošanai un zālāju biomasas apritīgai izmantošanai, ilgtspējīgu un ekonomiski konkurētspējīgu lauksaimniecības produktu ražošanai un izmantošanai dārzkopībā un mežsaimniecībā.
Projekta LIFE UpcyclingGrass mērķi:
• Aizstāt esošos produktus, kas ražoti no neatjaunīgajiem resursiem (piemēram, kūdras), kas saistīti ar augstu dzīves cikla emisiju līmeni;
• Novērtēt projektā ieviestās apritīgās zālāju apsaimniekošanas pieejas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem, bioloģisko daudzveidību un vietējo ekonomiku;
• Izveidot stimulos balstītu mehānismu, lai mudinātu atsevišķus dalībniekus piemērot klimatam labvēlīgas lauksaimniecības praksi un veicinātu tās integrāciju Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2027. gada.
Projektā plānotie rezultāti:
1. Lauksaimniecības zemēs tiek ieviesta ilgtspējīga un klimatam labvēlīga zālāju apsaimniekošanas prakse, tādējādi palielinot zemes un augsnes izmantošanas un apsaimniekošanas efektivitāti, lai samazinātu SEG emisijas;
2. Projekta īstenošanas laikā samazinātais CO2 emisiju apjoms, kas saistīts ar neatjaunīgo izejvielu aizstāšanu ar biomasu no bioloģiski vērtīgiem zālājiem un efektīvāku ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, sasniegs 115 kt CO2 ekv. gadā LULUCF sektorā un rūpniecībā un enerģētikā;
3. Palielināts uztveramā un uzkrātā oglekļa daudzums izstrādāto produktu ražošanas rezultātā, daļēji aizstājot kūdru ar zālāju biomasu;
4. Precīzāks īstenoto augsnes un zemes apsaimniekošanas pasākumu klimata pārmaiņu mazināšanai ietekmes novērtējums, izmantojot izstrādātu un pārbaudītu metodoloģiju, lai veicinātu valsts mēroga SEG emisiju uzskaiti un aplēses;
5. Samazināta minerālmēslojuma izmantošana lauksaimniecības zemēs un barības vielu zudumi no mēslojuma lietošanas;
6. Palielināts šobrīd lauksaimniecībā neizmantoto zemju ražošanas apjoms, tās efektīvāk izmantojot;
7. Izstrādāti, pārbaudīti un vietējā un starptautiskajā tirgū laisti klajā vismaz četri jauni produkti no granulētas un sasmalcinātas biomasas kā mēslošanas līdzekļu un lauksaimniecības pārtikas piedevu izejvielas: (1) stādu substrāts ar zālāju biomasu; (2) ātrais mēslojums no zāles biomasas (granulām) augsnes uzlabošanai; (3) augsnes mēslojums no granulu pakaišiem; (4) ar mikroorganismiem bagātināta lopbarība piena un gaļas lopiem;
8. Izveidota un veicināta ieinteresēto pušu līdzdalība un iesaistīšanās visā produktu ražošanas ciklā;
9. Izstrādāts un ieinteresētajām pusēm kā tiešs stimulēšanas mehānisms atbalstīts priekšlikums par atbalstu klimatam labvēlīgai zālāju apsaimniekošanai;
10. Izstrādāti ieteikumi uz rezultātiem balstītiem atbalsta mehānismiem un veicināts institucionālais dialogs klimatam labvēlīgas zemes apsaimniekošanas prakses pārņemšanai politikas līmenī.