PLASTECO projekta sanāksmē spriež par rīcībām mikroplastmasas piesārņojuma novēršanai Latvijā
Ceturtdien, 10. jūnijā, norisinājās jau trešā projekta PLASTECO ieinteresēto pušu sanāksme par mikroplastmasas piesārņojumu ūdenī un risinājumiem tā novēršanai. Tās laikā pētnieki, uzņēmēji, un vides eksperti dalījās ar jaunākajām atziņām par mikroplastmasas piesārņojumu Latvijā un sniedza ieskatu veidos, kā piesārņojumu iespējams novērst vai samazināt.
Sanāksmes laikā Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces izklāstīja jaunākās atziņas par mikroplastmasas apjomiem un daudzveidību Latvijas ūdenstilpēs. Pētot nogulumus Latvijas ezeros, novērots, ka arī ezeros ar aizsargājamas teritorijas statusu atrodams mikroplastmasas piesārņojums. Mikroplastmasas daļiņas atrastas pat slāņos, kas datējami ap 1909. gadu, norādot, ka mūsdienās radītais piesārņojums nonāk arī pavisam senās vidēs.
Inta Dimante – Deimantoviča, Latvijas Hidroekoloģijas Institūta pētniece, uzsvēra – “Mikroplastmasas pārnese notiek gan pa gaisu, gan ūdeni, kaimiņu piesārņojumam ietekmējot arī mūsu vidi. Lai gan aizsargātās teritorijās atrasts salīdzinoši mazāk mikroplastmasas piesārņojuma, to izskaust tikai ar reģionālām rīcībām nebūs iespējams.”
PLASTECO projektā secināts, ka problēmas risinājums ir daudzšķautņains – nepieciešamas darbības gan valsts un privātā sektora, gan patērētāju līmenī.
Valsts līmenī iespējams noteikt ierobežojumus produktiem, kurus izmantojot rodas mikroplastmasas piesārņojums – piemēram, kosmētikas līdzekļu ar mikropērlītēm tirgošana jau aizliegta Zviedrijā, Nīderlandē, Itālijā, un citās pasaules valstīs. Šobrīd top arī ES līmeņa regulējums ar piedāvājumu ierobežot tādu produktu izplatīšanu, kuros ar nodomu pievienota mikroplastmasa. Piesārņojuma samazināšanai iespējams ieviest arī tehnoloģiskus kritērijus ierīcēm – piemēram, Francijā no 2025. gada visām jaunām veļasmašīnām būs obligāts mikroplastmasas filtrs.
Viens no risinājumiem piesārņojuma samazināšanai ir ūdenstilpju attīrīšana. Tehnoloģisku risinājumu ūdenstilpju nogulšņu attīrīšanai no mikroplastmasas, naftas, un citiem piesārņotājiem radījis Latvijas jaunuzņēmums “Puroceans Technology”. Uzņēmums tiecas samazināt savu ietekmi uz vidi, nākotnē izmantojot tikai atjaunojamo enerģiju un attīrītās daļiņas nododot naftas un plastmasas pārstrādes rūpnīcām.
Savu ieguldījumu mikroplastmasas piesārņojuma novēršanā var sniegt arī uzņēmumi, kuru radītie produkti to izdala. Veiksmīgs piemērs problēmas izpētē un ietekmes mazināšanā ir sociālais uzņēmums “Mans peldkostīms”. Uzņēmumā radītie peldkostīmi pirms atdošanas pircējam tiek izskaloti izmantojot īpašu mikroplastmasu aizturošu maisiņu, tādā veidā novēršot aptuveni 43% no kopējā novēroto mikroplastmasas daļiņu daudzuma nonākšanu notekūdeņos. Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad Latvijas uzņēmums laboratorijā testējis apģērba radīto mikroplastmasas piesārņojuma apjomu.
Svarīgi, lai uzņēmējiem būtu pieejams atbalsts zaļo tehnoloģiju ieviešanai un virzībai uz tādu produktu tirdzniecību, kas atbilst ekodizaina principiem un lietošanas laikā radīs pēc iespējas mazāk mikroplastmasas piesārņojuma. Turklāt patērētāju pieprasījums pēc ilgtspējīgiem produktiem var augt tikai, ja ir zināšanas par problēmu, kuru uzņēmumi cenšas novērst. Daļa no risinājuma ir arī sabiedrības izglītošana.
Jānis Ulme, Vides izglītības fonda vadītājs, komentēja, ka tēmas, par kurām šobrīd būtu īpaši svarīgi veikt informatīvas kampaņas, ir saistītas ar smēķēšanas atkritumu, kā arī kanalizācijā noskalotu atkritumu radīto piesārņojumu. Arī Klauss Stegmaiers (Klaus Stegmayer), Augsburgas ūdens attīrīšanas stacijas Vācijā vadītājs, stāstīja, ka bieži vien mikroplastmasas daļiņas notekūdeņos rodas no kanalizācijā noskalotām higiēnas precēm un citiem plastmasas atkritumiem. Šo piesārņojumu būtu iespējams novērst, ja piesārņotājs apzinātos savu rīcību ietekmi uz vidi.
Latvijā 2019. gadā uzsākts INTERREG EUROPE Eiropas teritoriālās sadarbības programmas projekts PLASTECO “Atbalsts ES reģioniem plastmasas atkritumu mazināšanai un ierobežošanai” (PGI06169), kas apvieno 8 partnerus no 8 ES valstīm, tostarp biedrību “Baltijas krasti” no Latvijas. PLASTECO projekts ilgs četrus gadus, un tā mērķis ir veicināt ES plastmasas stratēģijas ieviešanu un uzlabot reģionālo vides politiku, kā arī stimulēt ekoinovācijas un zaļo izaugsmi, tā sasniedzot ilgtspējīgas attīstības mērķus vides aizsardzībā, resursu efektivitātes palielināšanā un ietekmes uz veselību mazināšanā.
Seko projekta PLASTECO aktivitātēm:
WEB www.interregeurope.eu/plasteco/
facebook.com/plastecointerreg/
https://www.youtube.com/channel/UCzKe0J4X8Bvhy84mFTRNIjw?view_as=subscriber
