Biedrība „Baltijas krasti” uzsāk projekta LIFE EcosystemServices īstenošanu

Biedrība „Baltijas krasti” sadarbībā ar projekta iesniedzēju – Dabas aizsardzības pārvaldi – un Saulkrastu novada pašvaldību ir uzsākusi LIFE+ Daba un bioloģiskā daudzveidība programmas projekta „LIFE EcosystemServices – Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā” īstenošanu, kura mērķis ir veicināt ekosistēmu un to pakalpojumu monetārās izteiksmes novērtējuma ieviešanu un uz tā balstītu ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu Latvijas politikas un plānošanas dokumentos.

Kas ir ekosistēmu pakalpojumi?

Piekrastes ekosistēmas nodrošina plašu pakalpojumu klāstu, kas veicina cilvēku labklājību – ar to saprot ir visus tos labumus, resursus un procesus, ko cilvēcei un sabiedrībai nodrošina daba, piemēram, nodrošinājuma pakalpojumu (pārtika un ūdens), regulējošie pakalpojumi (plūdu, piesārņojuma, slimību kontrole), kultūras pakalpojumi (ainavas, fiziskās un garīgās rekreācijas pakalpojumi), atbalsta pakalpojumi (barības vielu cirkulācijas nodrošināšana, veselīgas vides apstākļu nodrošināšana). ANO tūkstošgades ekosistēmu novērtējuma (The Millennium Ecosystem Assessment) ietvaros tiek lēsts, ka 60% ar bioloģisko daudzveidību saistīti ekosistēmu pakalpojumi ir izmantoti līdz degradācijas pakāpei, un šis kaitējums ir radies cilvēka darbības rezultātā, un īpaši jutīgi ir tieši piekrastes reģioni.

Kas ir ekosistēmu un to pakalpojumu ekonomiskais novērtējums?

Vides aizsardzības un apsaimniekošanas politikai attīstoties Eiropas Savienībā, pieaug nepieciešamība pēc vides ekosistēmu ekonomiskās novērtēšanas. Latvijā šāda prakse vēl nav ieviesta, lai gan, citur pasaulē: Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Skandināvijas valstīs, Portugālē un ASV u.c. ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu monetārais un ekonomiskais novērtējums ir vispārpieņemta prakse un uz tā pamatiem notiek lēmumu pieņemšanu gan pašvaldību, gan valsts līmenī.

Ekosistēmas nodrošina tādas funkcijas kā pārtikas apgāde, ūdens, gaisa un klimata regulēšana, augsnes auglības saglabāšana, barības vielu aprite, dabas sniegtās estētiskās un kultūras vērtības, dabas daudzveidība u.tml. Tajā pat laikā tādas ekosistēmas kā meži, kāpas un purvi ir tie, kuri visvairāk tiek ietekmēti no saimnieciskās izmantošanas. Latvijā, līdz šim ekosistēmu nozīme tiek vērtēta, galvenokārt, no bioloģiskās daudzveidības viedokļa – jo teritorija ar augstāku bioloģisko vērtību, jo vairāk aprobežojumu. Tomēr ekosistēmas ar mazāku bioloģisko vērtību nereti nodrošina citas ļoti svarīgas funkcijas, kas nozīmīgas cilvēku labklājībai, veselībai un estētikai. Tomēr lemjot par vienas vai citas ekosistēmas saimniecisku izmantošanu, netiek vērtēta tā faktiskā vērtība un netiek apskatīti citi, alternatīvi risinājumi. Tā rezultātā ekosistēmas tiek degradētas vai iznīcinātas, neaprēķinot šo ekosistēmu vērtību monetārā izteiksmē, kas savukārt, var novest pie situācijas, kad ir nepieciešams ieguldīt vairāk līdzekļus, lai nodrošinātu to pašu funkciju veikšanu, ko nodrošināja dabiskā ekosistēma.

Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu monetārais un ekonomiskais novērtējums novērstu ar dabas kapitālu saistos riskus un draudus konkrētā teritorijā: zemes izmantojuma maiņa, invazīvo sugu izplatīšanās, vides piesārņojums un klimata izmaiņas, kā arī neilgtspējīgie patēriņa un ražošanas modeļi. Baltoties uz scenāriju ekonomisko novērtējumu ir iespējams izvirzīt ilgtermiņa prasības attiecībā uz resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, dažādiem biotopiem un tiem nepieciešamajām platībām, izvērtējot, kurām ekosistēmām ir vajadzīga aizsardzība, kurām – aktīva apsaimniekošana, bet kuras prasa dzīvotņu atjaunošanu. Kā pierāda pasaules prakse šāds novērtējums veicina ekosistēmu pakalpojumu un produktu tirgu un veicinātu tautsaimniecības eko-efektivitātes celšanos.

Kādi ir sagaidāmie projekta rezultāti?

Kopumā var uzskaitīt trīs būtiskākās vides problēmas, kuras paredzēts risināt projekta ietvaros:

Pieaugošs apdraudējums dabai un tās sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem (piesārņojums, fosilās enerģijas izmantošanas intensitāte, antropogēnā slodze,
Neilgtspējīga un neefektīva dabas resursu apsaimniekošana un pārvaldība;
Lēmumu pieņēmēju, iedzīvotāju un zemes īpašnieku neinformētība par ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu vērtību.
Projekta ietvaros tiks veikta noteiktu ekosistēmu (mežs, mitrāji, piekraste) un to sniegto pakalpojumu monetāro novērtējumu izvēlētajās pilotteritorijās Saulkrastos un Ķemeros, ekonomiski novērtēti un pamatoti iespējamie attīstības scenāriji.

Īstenojot ekosistēmu un to pakalpojumu novērtēšanu, tiks ieviesta inovatīva pieeja, kas ļauj sabalansēt teritorijas ekonomiskās, sociālās un vides intereses, aprēķināt ekosistēmas izmantošanas izmaksas un pieņemt uz ekonomiskiem aprēķiniem balstītus lēmumus. Izvērtējot Latvijas situācijas tipisko ekosistēmu iedalījumu tiks noteikti kritiskie punkti jeb ekosistēmu pakalpojumu tipi, kuriem izmaksu atdeves koeficients ir augstāks par ekonomiski vidējo rādītāju, ja tajos tiek veikta bioloģiskās daudzveidības saglabāšana vai tajā pastāvošās saimnieciskās darbības nomaiņa pret citu, proti, novēršot situāciju, ka konkrētajā teritorijā notiek ekonomiski neefektīva un reģionam kopumā zaudējumus nesoša darbība/bezdarbība. Piemēram, Latvijā saimnieciskās darbības rezultātā procentuāli lielākoties ir iznīcināti dabiskie biotopi aizaugošajos vai piesārņotajos mitrājos, nepareizi apsaimniekotajos mežos un piekrastes kāpās. Tādēļ konkrēti tiks izvērtēti tieši šo ekosistēmu tipi un to sniegtie pakalpojumi, lai samazinātu jutīgumu un līdz ar to ekonomisko izmaksu pieaugumu savstarpēji saistītajās teritorijās.

Ekonomiskā analīze par ekosistēmu sniegto pakalpojumu sociālekonomisko salīdzinājumu pie dažādiem teritorijas attīstības scenārijiem uzrādīs konkrēto iecirkņu savstarpējo mijiedarbību un to nepieciešamību līdzsvara saglabāšanai jeb seku cēlonisko ietekmi. Finanšu analīze ļaus noteikt katra ekosistēmas tipa un konkrētā iecirkņa visefektīvāko pielietojumu, rezultātā sniedzot pamatojumu nepieciešamībai aizliegt saimniecisko darbību vai tieši pretēji samazināt ierobežojumus, veicinot tās attīstību konkrētajā iecirknī.

Projekta rezultāti, balstoties uz iegūtajiem ekosistēmu monetārajiem datiem un scenāriju ekonomisko novērtējumu, tiks integrēti vismaz pašvaldības teritorijas plānā un saistošajos noteikumos, kā arī Saulkrastu teritorijai piekļaujošajā dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plānā, kā arī izvēlēts un ieviests ekonomiski pamatotākais risinājums pilotteritorijā Saulkrastos – izveidots prototipa demonstrācijas projekts dabas dizaina parks, kura interaktīvā infrastruktūra sekmēs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Projekta kopējais budžets ir 753 290 EUR, no kuriem 376 641 EUR ir LIFE+ programmas līdzfinansējums, 277 430 EUR ir Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansējums, bet 99 219 EUR ir partneru līdzfinansējums. Projekts īstenošana ilgs četrus gadus – līdz 2018. gada 30. maijam.

Lai uzzinātu vairāk informāciju par projektu, rakstiet uz balticoasts@gmail.com