Vai ir pamats satraukumam par klejojošo kāpu atkal parādīšanos?

Šī gada septembrī internetā tika publicēts stāsts par klejojošajām kāpām, kā tās radušās un kā šī dabas stihija tika savaldīta Latvijā. Raksts pieejams šeit: https://www.tvnet.lv/6777657/smilsu-vara-stasts-par-latvijas-piejuras-kapu-apmezosanu

Tā kā sabiedrības vidū radušās šaubas, ka LIFE CoHaBit projekta ietvaros veikto pelēko kāpu biotopu atjaunošanas rezultātā varētu tikt izraisīta klejojošo kāpu atkal parādīšanās,  skaidrojam esošo situāciju.

Vairāku gadsimtu garumā kokmateriālu nepieciešamībai mežainās kāpas tikušas izzāģētas, kas kopā ar vienvirziena vējiem veicināja klejojošo kāpu parādīšanos.

Lai apturētu klejojošo kāpu izplatību, sākot ar 19. gs. tās tika stiprinātas. Kāpu josla, kas atrodas tuvāk jūras krastam (priekškāpas un pelēkās kāpas), tika stiprināta stādot kārklus un citus krūmus, savukārt, tālāk esošajā kāpu joslā (mežainās kāpas) stādītas priedes.

Kāpu apmežošanas rezultātā, kas aizsākās pirms diviem gadsimtiem, ir pilnībā nostiprinātas klejojošās kāpas. Ir izveidojusies pamatīga koku un krūmu sakņu sistēma, zemsedzi klāj ķērpji, sūnas un lakstaugi, kas veido stabilas kāpas. Taču, laika gaitā, arī pelēko kāpu teritorija ir aizaugusi ar priedēm, tādējādi radot kaitējumu šim unikālajam biotopam. Pārāk blīvi saaugušās priedes noēno zemsedzi un rada ļoti lielu nobiru slāni, līdz ar to gaismu un siltumu mīlošām sugām vairs nav kur augt un attīstīties, jo sadaloties skuju nobirām veidojas skāba vide, kas nav piemērota pelēko kāpu sugām. Rezultātā strauji samazinās bioloģiskā daudzveidība un izzūd pelēko kāpu biotopi.

Lai saglabātu un atjaunotu pelēko kāpu biotopu, nepieciešams samazināt ar priedēm apaugušās platības. Tāpēc LIFE CoHaBit projekta ietvaros notiek priežu izciršana vairākos poligonos pelēko kāpu zonā, dabas parkā “Piejūra”. Izcērtot daļu no esošajām priedēm poligonu veidā,  nevar uzskatīt par klejojošo kāpu atkal parādīšanās draudu. Tam par pamatu ir vairāki faktori:

• Pelēko kāpu biotopa atjaunošanas darbi, izcērtot priedes, notiek poligonu veidā, salīdzinoši mazā (13,4 ha) platībā. Proporcionāli, visa dabas parka “Piejūra” platība ir 4141 ha, no tiem 2351,7 ha Carnikavas novadā);
• Nocērtot priedes, saknes tiek atstātas, līdz ar to sakņu sistēma turpina stiprināt kāpu;
• Zemsedze, ko galvenokārt viedo skuju nobiras, sūnas, ķērpji un graudzāles galvenokārt tiek saglabāta, neveidojot ļoti lielus atklātus smilts laukumus;
• Starp darbu poligoniem, tiek saglabātas plašas teritorijas, kur netiek veikti darbi.

Veicot pelēko kāpu atjaunošanu, būtiski palielināsies dabas parka “Piejūra” reti sastopamo pelēko kāpu platība, kur būs labvēlīgi apgaismojuma un mitruma apstākļi, lai apdraudētās augu un dzīvnieku sugas šeit varētu pastāvēt. Pelēko kāpu biotopiem ir arī liela nozīme augstvērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanā, tāpēc to mērķtiecīga kopšana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai.

Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Seko LIFE CoHaBit projekta aktivitātēm:

    https://www.facebook.com/dabasparkspiejura/

   https://twitter.com/DPiejura

   http://dabasparkspiejura.lv/index.php/lv/

Informāciju sagatavoja:

A.Jeņina un A.Rudusāne