Dalība starptautiskajā konferencē Francijā

LIFE CoHaBit projekts „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” (projekta Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) piedalījās starptautiskajā konferencē par piekrastes kāpu un smilšaino pludmaļu apsaimniekošanu ( Management of Coastal Dunes and Sandy Beaches ) Dunkerque, Francijā no 12-14.jūnijam.

Starptautiskā konference Management of Coastal Dunes and Sandy Beaches tika rīkota Francijas un Beļģijas pārrobežu LIFE+ programmas projekta “FLANDRE- Flemish And North French Dunes Restoration” (LIFE+12 NAT/BE/000631/FLANDRE) ietvaros par piekrastes kāpu un smilšaino pludmaļu apsaimniekošanu un atjaunošanu.

Starptautiskajā konferencē piedalījās 143 dalībnieki, tai skaitā dabas parku vadītāji, teritoriju apsaimniekotāji, LIFE projektu vadītāji un pārstāvji, vides eksperti. Kopumā tika pārstāvētas 14 valstis: Beļģija, Francija, Dānija, Vācija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Malta, Portugāle, Spānija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Ķīna (Honkonga). Konferences galvenie uzdevumi bija: tīklošanās un zināšanu, pieredzes apmaiņa starp projektu ieviesējiem, politiku veidotājiem un zinātniekiem; zināšanu apmaiņa starp bijušajiem un esošajiem dabas atjaunošanas projektiem (LIFE, LIFE +, Interreg), īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu un starpreģionālajiem projektiem; veicināt jaunu pārrobežu sadarbības partnerību veidošanos.

LIFE CoHaBit projekts piedalījās ar projekta prezentāciju sadaļā – iedvesmojoši LIFE projekti. Konferencē tika prezentēts arī LIFE CoHaBit stenda referāts jeb posteris, ko sagatavoja un prezentēja biedrības “Baltijas krasti” projekta eksperti. Stenda referāta prezentācijā interesentiem bija iespēja iepazīties ar projektu un tā mērķiem kopumā, kā arī ar projektā plānotajām biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas metodēm dabas parka “Piejūra” teritorijā. Stenda referātu apmeklēja gan Eiropas komisijas un NEEMO pārstāvji, gan arī vides eksperti, citi LIFE projektu ieviesēji un dabas teritoriju apsaimniekotāji.

Starptautiskās konferences laikā tika apmeklētas arī LIFE+ FLANDRE projekta teritorijas – kāpu kompleksi De Westhoek — Dune du Perroquet un Dune Dewulf, kuros projekta vides eksperti prezentēja projekta aktivitāšu rezultātus, kā arī iepazīstināja ar pielietotajām apsaimniekošanas metodēm. Tika apskatīti tādi biotopi kā pelēkās kāpas, priekškāpas, mitrās starpkāpu ieplakas, pļavas. Galvenās problēmas, ko risināja projekta ietvaros, ir pelēko kāpu, mitro starpkāpu ieplaku un pļavu straujā aizaugšana, krasta erozija, dabas teritoriju fragmentācija un invazīvās augu sugas. Lai uzlabotu pelēko kāpu un priekškāpu biotopu stāvokli, tika veikti apjomīgi krūmāja izciršanas un izvākšanas darbi, kā arī tika radīti smilšu laukumi, lai veicinātu smilšu pārpūšanas procesus. Gan kāpās, gan starpkāpu ieplakās un pļavās, lai pēc krūmu izvākšanas nenotiktu strauja teritoriju aizaugšana, tika ierīkotas ganības. Ganībās tiek izmantoti tādi dzīvnieki kā zirgi, poniji un aitas. Pļavu biotopos tiek pielietota arī regulārā pļaušanas metode – divas reizes sezonā.

Kopumā pēc konferences apmeklējuma var secināt, ka piekrastes kāpas ir īpaši bagātas bioloģiskās daudzveidības teritorijas, kas būtiski veicina vietējo iedzīvotāju un tūristu labklājību, kā arī sniedz ilgtspējīgu ieguldījumu aizsardzībā pret jūras līmeņa paaugstināšanos. Tomēr piekrastes kāpu kvalitāte un platība pasliktinās urbanizācijas, klimata pārmaiņu, slāpekļa nogulumu, lauksaimniecības intensifikācijas un invazīvo svešzemju augu sugu straujās izplatības dēļ. Kopējie konferences secinājumi:

1. Nepieciešama cieša sadarbība starp ekspertiem un praktiķiem piekrastes aizsardzībā un ekoloģijā, lai attīstītu krasta līnijas, kas ir izturīgas pret jūras līmeņa paaugstināšanos, izmantojot un atdarinot pēc iespējas vairāk dabisko procesu. Šādu dabisku procesu piemērs ir smilšu transports starp piekrastes sēkļiem seklā jūrā, pludmalē un kāpās, kas kopā veido vienotu ekosistēmu. Šobrīd gan tas vēl nav aktuāli Latvijas piekrastē, bet ņemot vērā straujo klimata mainību, nākotnē tā varētu būt viena no potenciāli paspriežamajām metodēm.
2. Smilšu pārpūšanas ietekme un nepieciešamība veselīgām piekrastes kāpu ekosistēmām, jo tas labvēlīgi ietekmē veģetāciju, kam ir nepieciešami smilšu pārpūšanas procesi, īpaši priekškāpu un pelēko kāpu biotopos.
3. Invazīvas svešzemju augu sugas apdraud dabisko kāpu biotopu augāju, līdz ar to nepieciešams:
   • starptautisku zināšanu datu bāzes un informācijas apmaiņas veidošana par metodēm, lai efektīvi kontrolētu šīs invazīvās svešzemju augu sugas;
   • nekavējoties konsekventi jāierobežo un jāiznīcina šīs invazīvās svešzemju augu sugas.

4. Stipri urbanizētās piekrastes teritorijās veidojas fragmentārās dabas teritorijas, līdz ar to tiek traucēta sugu migrācija starp tām. Nepieciešams domāt par vienotu zaļo teritoriju tīklu, kā arī jau sākotnēji maksimāli izvairīties no dabas teritoriju fragmentācijas.

Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Seko LIFE CoHaBit projekta aktivitātēm:

    https://www.facebook.com/dabasparkspiejura/

   https://twitter.com/DPiejura

   http://dabasparkspiejura.lv/index.php/lv/

Informāciju sagatavoja:

Agnese Jeņina

Biedrība “Baltijas krasti”