Carnikavas novadā tiek uzsākti darbi invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanai

Informējam, ka šonedēļ, projekta LIFE CoHaBit  „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” ietvaros tiek uzsākti darbi invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanai dabas parkā. Projekta ietvaros invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumi jau notikuši 2018./2019. gadā Rīgas teritorijās – Vakarbuļļos, Rītabuļļos un Daugavgrīvā. Savukārt, 2020. gada pavasara/vasaras sezonā, invazīvo augu izplatību ierobežojošie pasākumi turpinās Carnikavas novadā – Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas. 

Galvenais darbu mērķis ir ierobežot invazīvo svešzemju augu sugu izplatīšanos un samazināt to platības Carnikavas novada piekrastes aizsargājamos biotopos. Garciemā tiks ierobežota izplatība sekojošām sugām: vārpainā korinte (Amelanchier spicata) (1.a un 1.b attēls), melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa) (2.a un 2.b attēls) un puķu sprigane (Impatiens glandulifera) (3.a un 3.b attēls). Kalngalē – tatārijas salāts (Lactuca tatarica) (4.a un 4.b attēls), savukārt pie Gaujas grīvas – krokainā roze (Rosa rugosa) (5.a un 5.b attēls).

1.a un 1.b attēls. Vārpainā korinte.

2.a un 2.b attēls. Melnaugļu aronija

3.a un 3.b attēls. Puķu sprigane

4.a un 4.b attēls. Tatārijas salāts

5.a un 5.b attēls. Krokainā roze

Šajā pavasara/vasaras sezonā katrā teritorijā darbi tiks veikti divas reizes. Zināms, ka izraujot kādu augu tikai vienu reizi var būt nepietiekami efektīvai augu izplatības samazināšanai. Augu sakņu daļas var palikt zemē un spēt ataugt nākošajā veģetācijas sezonā. Invazīvo augu sugu apkarošana kopumā ir ilgstošs process un to nepieciešams veikt ilggadīgi.

Kā invazīvo augu apkarošanas metode tiks izmantota zāģēšana, raušana un rakšana līdz sakņu kaklam – to nozāģējot (6.a un 6.b attēls). Uzreiz pēc auga izraušanas tiks veikta augsnes līdzināšana, neatstājot bedres.

6.a un 6.b attēls. Melnaugļu aronijas un rozes sakņu kakls

Būtiska ir augu atlieku izvākšana no dabas parka teritorijas. Tikai ar augu izraušanu vai zāģēšanu var nepietikt. Ja augs tiek atstāts turpat, citos gadījumos tas var būt dzīvotspējīgs, vai citos gadījumos tas var vairoties ar sēklām, kas tikušas atstātas kopā ar augu zemsedzē. Pēc darbu veikšanas visas augu atliekas tiks izvāktas no dabas parka teritorijas, mazinot iespējamību, ka augs ataugs, tādējādi, veicinot invazīvo svešzemju augu izplatības mazināšanos. Augu atlieku savākšanas un izvākšanas vajadzībām pa parka teritoriju pārvietosies kvadracikls ar piekabi.

Darbu teritorijas izvēlētas balstoties uz ekspertu apsekojumiem un atzinumiem – pieejami šeit.

Darbu vietu kartogrāfiskais materiāls pieejams zemāk:

Garciems       Kalngale    Gaujas grīva

Invazīvās sugas un nelegālās komposta kaudzes dabas parkā:

Dabas parkā “Piejūra” konstatētas cilvēku tīši veidotas nelegālas komposta kaudzes, kurās tikuši izmesti nevajadzīgie krūmi un citi piemājas dārzos sastopamie augi. Visvairāk šādas teritorijas konstatētas Garciemā (7. attēls). Aicinām kompostēt bioloģiskos atkritumus savā īpašumā vai tos nogādāt uz pašvaldības komposta novietni pie Zibeņu-Briljanta ceļa.

7. attēls. Nelegāla komposta kaudze Garciemā

Izmetot bioloģiskos atkritumus dabas teritorijās, it sevišķi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tādās kā dabas parks “Piejūra” tiek nelabvēlīgi bagātināta augsne, radīts noēnojums un izmainīti augšanas apstākļi, ilgtermiņā tiek veicināta zemāka dabiskā bioloģiskā daudzveidība. Tas nozīmē, ka īpaši aizsargājamo biotopu augi vairs nespēj augt nepiemērotajos apstākļos un sākt iznīkt. To vietā ieaug invazīvās sugas, kas strauji izplatās un kolonizē teritorijas.

Atgādinām, ka saskaņā ar valsts likumdošanu komposta kaudžu veidošana un dārza atkritumu izgāšana  īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) ir stingri aizliegta un par noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērots sods līdz 700 EUR!

Infografika par visbiežāk sastopamām invazīvām sugām dabas parkā skatāma 8. attēlā.

8. attēls.Biežākās inavzīvās sugas dabas parkā “Piejūra”

Vairāk par invazīvām svešzemju sugām lasi zemāk:

Kas ir invazīva svešzemju augu suga?

Sveša suga, kas nonākusi biotopā un kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas vietējās sugas, kā rezultātā tiek pārveidoti dabiskie biotopi. Tiek izdalītas invazīvas svešzemju sugas un invazīvas vietējās sugas. Šīs Latvijas dabai neraksturīgas augu sugas, apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada kaitējumu videi. Invazīvās sugām visbiežāk nav dabisko konkurentu, kas varētu kontrolēt to izplatību. Tādējādi invazīvās sugas sāk dominēt, nomācot vietējās sugas un netraucēti izplatoties arvien plašākās teritorijās.

Interesants fakts, ka Latvijā no visām sastopamām augu sugām aptuveni 1/3 ir svešzemju sugas, bet visas no tām nav invazīvas.

Kā rodas un izplatās invazīvās svešzemju sugas?

Sugu ieceļošana Latvijā cieši saistīta ar cilvēka darbību – tās ieviestas apzināti kā kultūraugi, dekoratīvi vai citādi cilvēkiem noderīgi augi vai ieceļojušas nejauši līdz ar kravu pārvadājumiem, transportu vai pa ūdensceļiem un ar putnu palīdzību.

Sugas ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem.

Invazīvās sugas izplatās divos veidos:

*dabisko procesu rezultātā
·   augu sēklām izplatoties ar vēja, ūdens, kukaiņu vai putnu palīdzību;
·   dzīvniekiem migrējot pa sauszemi, ūdenstecēm vai gaisu;

*cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā.

Kādas invazīvās sugas sastopamas dabas parkā “Piejūra”?

Visbiežāk parka teritorijā sastopamas vārpainās korintes (Amelanchierspicata), melnaugļu aronijas (Aronia melanocarpa), puķu spriganes (Impatiensglandulifera), tatārijas salāts (Lactuca tatarica) un krokainā roze (Rosa rugosa) un Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis).

Kā veiksmīgi apkarot invazīvo svešzemju sugu izplatību?

Atklāta ainava (kā piejūras kāpas) ir sekmīga vieta, kur invazīvās svešzemju sugas var izplesties. Piemēram, krokainā roze, var veidot necaurejamu krūmāju, kur nespēj dzīvot citi augu un dzīvnieki. Kā arī, šādas vietas nav izmantojamas atpūtai. Tādēļ, ļoti būtiski ir nepieļaut invazīvo sugu izplatīšanos, sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Dažādām invazīvām svešzemju sugām ir atšķirīgi dzīves apstākļi un arī izplatīšanās veidi . Līdz ar to arī izplatības ierobežošanas metodes ir dažādas. Tiek pielietotas mehāniskās, bioloģiskās un ķīmiskas apkarošanas metodes. Visbiežāk, augu apkarošanā tiek izmantota augu ciršana (zāģēšana), izraušana, sakņu izrakšana, pļaušana, noganīšana un vietām Eiropā pielietotā jauno atvašu apstrāde ar herbicīdiem mērenās devās (pielieto īpaši agresīviem augiem, kurus grūti apkarot ar citām metodēm).

Vairāk informāciju par invazīvām svešzemju sugām, to izplatību un aprakstiem iesakām meklēt šeit meklētājā ierakstot latvisko vai latīnisko auga nosaukumu.

Raksta autors: dabas parks “Piejūra” https://dabasparkspiejura.lv/index.php/lv/253-carnikavas-novada-tiek-uzsakti-darbi-invazivo-sveszemju-augu-izplatibas-ierobezosanai

Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Seko LIFE CoHaBit projekta aktivitātēm:

    https://www.facebook.com/dabasparkspiejura/

   https://twitter.com/DPiejura

   http://dabasparkspiejura.lv/index.php/lv/

Informāciju sagatavoja:  A. Rudusāne