LIFE CoHaBit

Dalība pieredzes apmaiņas seminārā Kuršu kāpas nacionālajā parkā

LIFE CoHaBit projekts „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” (projekta Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) piedalījās pieredzes apmaiņas seminārā Kuršu kāpas nacionālajā parkā, Lietuvā šī gada 27.-28.septembrī. Viens no projekta LIFE CoHaBit mērķiem ir Eiropas Savienības nozīmes piekrastes biotopu un sugu aizsardzības un atjaunošanas pasākumu ieviešana dabas parka “Piejūra” teritorijā, izmantojot videi draudzīgu metožu kopumu. Semināra laikā bija iespēja iepazīties ar ilgstoši pārbaudītu pieredzi, kas jau gadiem tiek izmantota Kuršu kāpas nacionālajā parkā. Praktiskie darbi tiek veikti pēc metodēm, kas pilnveidotas vairāk nekā 200 gadu garumā.

Semināra pirmajā dienā LIFE CoHaBit projekta vadošais partneris prezentēja projektu kopumā, kā arī ieskicēja un aktualizēja vizītes mērķi un uzdevumus. Kuršu kāpas nacionālā parka administrācijas darbinieki dalījās pieredzē ar saviem, jau īstenotiem LIFE projektiem, kā arī citiem mazāka mēroga projektiem – “Maintenance of the Baltic Sea shore (protective foredune) in the Curonian Spit” un “Implementation of nature management measures in Natura 2000 territories”, kas orientēti uz piekrastes biotopu aizsardzību Kuršu kāpas nacionālajā parkā.  Svarīgi minēt, ka Kuršu kāpas teritorijā no 2005.gada – 2008.gadam tika īstenots LIFE LITCOAST projekts Natura 2000 site conservation and management on the Lithuanian coast LIFE05 NAT/LT/000095, kura laikā tika veikti apjomīgi biotopu atjaunošanas pasākumi – gan krasta un kāpu stiprināšanas pasākumi, gan atjaunoti tādi biotopi kā pelēkās kāpas un mežainās kāpas. Nacionālā parka speciālisti informēja, ka projektu ietvaros ir izmantotas dažādas monitoringa metodes, to skaitā arī tālizpēte kāpu reljefa dinamikas novērtēšanai, taču vairākkārt tika uzsvērts, ka galvenais ir augsti kvalificēti, pieredzes bagāti speciālisti , kuri spēj novērtēt krasta procesus un biotopu stāvokli dabā.

 

Semināra otrā diena tika pavadīta Kuršu kāpas nacionālā parka lauka vizītēs dažādās parka teritorijās. Apmeklējām nacionālā parka „Kuršu kāpa” jūras pusi, kurai ir raksturīga ļoti intensīva mūsdienu ģeoloģisko procesu norise, tostarp vēja erozijas attīstība, ko veicina lielā teritorijas antropogēnā noslodze. Lai veicinātu smilšu uzkrāšanos priekškāpā un mazinātu vēja erozijas risku, pārsvarā tiek izmantotas vienkāršas metodes ar zaru klājumiem. Lai mazinātu eroziju pelēkajās kāpas, kur pārsvarā tā tiek veicinātā antropogēnās slodzes dēļ, tiek veidoti pīti zaru žodziņi. Pītie žodziņi tiek taisīti no tievām, mazām priedītēm un tie, galvenokārt, ir cilvēku plūsmas virziena koordinēšanai un norobežošanai vietām, kuras nevajadzētu izstaigāt.

Kādreiz, kad brīvo smiltāju ceļošana notika daudz lielākās platībās, kāpas tika stiprinātas arī ar kalnu priežu stādījumiem, kas tolaik izrādījās ļoti efektīva metode, bet diemžēl, šobrīd, kad priedes ir jau sasniegušas 2-3m augstumu un blīvi nosedz teritoriju, parādās citas problēmas – šajās vietās bioloģiskā daudzveidība ir ļoti maza, kā arī šajās vietās ir paaugstināta uguns bīstamība. Apkārt šādām audzēm tiek veidoti smilšu koridori (stigas), kuri, ugunsgrēka gadījumā, neļauj ugunij tālāk izplatīties. Vienlaicīgi tika pieminēts, ka ir dažādi uzskati par to, vai vajadzētu atjaunot kalnu priedes stādījumus.

Kuršu kāpā aktuāla problēma ir arī invazīvās augu sugas, piemēram, krokainā roze. Lai ierobežotu šo invazīvo augu, tiek pielietota regulārās pļaušanas metode, pļaujot rozi divas reizes sezonā (vasaras beigās un rudenī). Secinājums, ka atjaunot dabiskas kāpu ekosistēmas ir ļoti dārgi. Ir atsevišķas citzemju augu sugas, piemēram, robīnija, kuras ir apgrūtināti vai pat neiespējami ierobežot.

Apskatījām arī dabas rezervātu Naglių strict nature reserves, kurā sistemātiski notiek pelēko kāpu atjaunošanas un apsaimniekošanas aktivitātes, kā arī regulāri tiek īstenoti erozijas mazināšanas darbi.

 

Diskusijās Kuršu kāpas nacionālā parka eksperti un vadītāji uzsvēra, ka kāpu biotopu atjaunošanas darbi ir jāveic ik gadu, pirms tam izvērtējot nepieciešamo darbu veidu un apjomu. Ļoti svarīgi, ka darbus veic īpaši sagatavoti darbinieki, kuri ieguvuši prasmes un kuriem ir pamatzināšanas par to, kas notiek kāpās un kā efektīgāk tās apsaimniekot. Šādu praksi, veidojot apmācītu praktisko darbu veicēju “uzņēmumus”, būtu lietderīgi ieviest arī Latvijā, jo pašreizējā pieredze, arī dabas parkā “Piejūra” CoHaBit projektā, ir parādījusi, ka ir grūti atrast kvalitatīvu izpildītāju. Nacionālā parka speciālisti atzīmēja arī kāpu apsaimniekošanas pārvaldības problēmas. Apsaimniekošanas mērķi un pieejas Lietuvā ir dažādi mežsaimniecības sistēmā un dabas aizsardzības jomā, turklāt apsaimniekošanu apgrūtina arī ne vienmēr sakārtotie normatīvie dokumenti. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā biotopu atjaunošanas un uzturēšanas darbus un metodes iestrādā attiecīgos dabas aizsardzības (apsaimniekošanas) plānos. Tikai tādā veidā var veikt, piemēram, meža izciršanu pelēko kāpu atjaunošanai.

Viena no atziņām, kas iegūta komandējuma laikā, ir tāda, ka Latvijā, skaidrojot dabas aizsardzības jautājumus, vairāk jārunā par attiecīgās vietas kultūrvēsturi. Iedzīvotājiem un atpūtniekiem saistošā veidā ir jāstāsta par to, kā piekraste radusies, izmantota, pārveidota un kā prognozējama tās attīstība. Liela nozīme sarunās tika veltīta sabiedrības informēšanai, izglītošanai, parādot gan saturīgus informācijas stendus, labiekārtotas takas un bukletus. Varēja pārliecināties, ka Kuršu kāpā, kur ir senas tūrisma tradīcijas, ir izveidojusies jau zināma apmeklētāju uzvedības kultūra. Būtu svarīgi līdzās noteikumiem šādu kultūru attīstīt arī dabas parkā “Piejūra”. Secināts, ka sabiedrības izglītošana ir jāveic profesionāli, augstā kvalitātē un ik dienu. Tas noteikti būtu jāņem vērā LIFE CoHaBit projekta darbā.

Pieredzes apmaiņas seminārā tika pārstāvēti visi LIFE CoHaBit partneri – Carnikavas novada pašvaldība, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Dabas aizsardzības pārvalde un biedrība “Baltijas krasti”. Ņemot vērā, ka pieredzes apmaiņas semināra galvenais mērķis bija praktiskās darbības vides aizsardzības un biotopu atjaunošanas aktivitātēm, seminārā piedalījās arī pārstāvji no Rīgas domes Mājokļa un vides departamenta un Carnikavas Komunālservisa, kas pēc LIFE CoHaBit projekta beigām pārņems praktiskās darbības biotopu atjaunošanas aktivitātēm.

 

Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.

Seko LIFE CoHaBit projekta aktivitātēm:

    https://www.facebook.com/dabasparkspiejura/

   https://twitter.com/DPiejura

   http://dabasparkspiejura.lv/index.php/lv/

 

Informāciju sagatavoja:

Agnese Jeņina

Biedrība “Baltijas krasti”

agnese.jenina@baltijaskrasti.lv